Svētās Zemes kustoda, tēva Pattona apsveikums Ziemassvētkos

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Šī svētnīca, kas atrodas tikai kādu 100 metru attālumā no Kristus Dzimšanas bazilikas, ir uzbūvēta vietā, kas, saskaņā ar tradīciju, kalpoja par pirmo apstāšanās pieturu, Svētajai Ģimenei bēgot uz Ēģipti. Marija šeit zīdīja mazo Jēzu.

Tēvs Pattons paskaidro, ka Piena grotu par sava vēstījuma vietu izvēlējies tāpēc, ka tā norāda uz faktu, ka Dieva Dēls, kļūdams par vienu no mums, pieņēma vēstures drāmu, kas nesastāv no viegliem notikumiem vien, bet arī no tādiem, ko var saukt par ekstrēmiem. Līdz ar to, Jēzus pieņēma arī cilvēciskās dzīves grūtības.

Ziemassvētku vēstījums ir vēstījums par Kristus piedzimšanu, taču ar skatu, kas vērsts jau uz Lieldienām. Svētā Ģimene bēg uz Ēģipti tāpēc, ka Herods vēlas nogalināt Bērnu Jēzu, domādams, ka Viņš tam būs konkurents  attiecībā uz varu. Šī epizode un šī vieta – Piena grota, ļauj nojaust, ka Dieva Dēls jau no mazām dienām ir spiests saskarties ar naidīgu pasauli, un tai pašā laikā ir atnācis, lai atdotu savu dzīvību par mūsu pestīšanu.

Ziemassvētki kristiešiem ir prieka brīdis, jo priecājamies par Jēzus dzimšanu. Tēvs Pattons precizē, ka tas ir cerības brīdis, jo ja jau Dieva Dēls iemiesojoties nāk pie manis, tad varu cerēt, ka pasaule patiešām var kļūt labāka, ka tā var mainīties, ka tik liela mīlestība, kas izpaužas jau kopš piedzimšanas brīža, pasauli var arī pārveidot, kurā, mīlestība, diemžēl, tiek uztverta reducētā veidā. Ziemassvētku vēsts ir cerības vēsts – ne jau tāpēc, ka tas būtu vienkāršs mierinājums, bet gan tāpēc, ka par dāvanu mums tiek dots paša Dieva Dēls.

Cerība, kas ietverta Ziemassvētku vēstī, Jēzus dzimšanas vietā, Svētajā Zemē, jau ilgu laiku ir apslāpēta, lai neteiktu, pazaudēta. Kāda ir kristiešu situācija šodien? Tēvs Pattons stāsta, ka situācija ir smaga, un Betlēmes apkārtnē jo īpaši. Jau divus gadus šeit trūkst svētceļnieku. Kristieši Betlēmē parasti dzīvo no ienākumiem, ko dod galvenokārt svētceļojumi. Viņi strādā viesnīcās, kā gidi vada tūristu grupas, veido izstrādājumus no olīvkoka, ko svētceļnieki pērk nelielos veikaliņos. Tāpēc divi gadi bez svētceļniekiem nozīmē divus gadus bez ienākumiem. “Esam pieredzējuši divas Lieldienas bez svētceļniekiem Jeruzalemē, tagad pieredzam otros Ziemassvētkus bez svētceļniekiem Betlēmē,” saka tēvs Pattons.

4. decembrī, laukumā iepretim Kristus Dzimšanas bazilikai, notika Ziemassvētku egles iedegšanas ceremonija. Tā bija ļoti skaista, ceremonijā piedalījās liels skaits cilvēku. Pirms Ziemassvētkiem jautāts, kādas grasās būt svētku dienas, franciskāņu tēvs pastāstīja, ka tās iezīmējas kā svētki vietējiem ļaudīm, jo Betlēmes iedzīvotāji, Betlēmes kristieši labi zina, ka Betlēme ir Ziemassvētku pilsēta, pilsēta, kurā Dieva Dēls kļuva mazs Bērns, un to zina visas Svētās Zemes kristieši, tāpēc arī uz egles iedegšanas ceremoniju bija sapulcējies liels skaits cilvēku. Kristieši, kas dzīvo Galilejā, vai jūras krasta malā, kā arī Svētās Zemes Izraēlas daļā, var pārvietoties teritorijas iekšienē. Tādā veidā tie zināmā mērā aizvieto svētceļniekus no citām pasaules zemēm.

Vairāku draudžu prāvesti, cenšoties palīdzēt Betlēmei, tika noorganizējuši svētceļojumus ar autobusiem no Nācaretes, Jaffas un citām vietām tieši ar nolūku ļaut Betlēmei atgūt kaut nedaudz elpas. Tēvs Pattons stāsta, ka pirms svētkiem bija devies uz Bērnu namu. Šeit viņš pajautājis bērniem, vai viņi zina, kāpēc Betlēme ir svarīga. Bērni atbildējuši: “Tāpēc, ka šeit ir piedzimis Jēzus, tāpēc, ka ir piedzimis Dieva Dēls.” “Vai zināt, ka jums ir veicies?” turpinājis jautāt franciskānis. “Jā, jo šeit mēs esam Jēzus līdzpilsoņi, esam dzimuši tur, kur dzimis Jēzus,” sacījuši bērni. Bez tam, no viņu mutes izskanējusi atziņa, ka nav nepieciešams veidot Betlēmes silītes atveidojumu, jo viņu pilsētā ir īstā Silīte, kuru apmeklēt viņi var katru dienu. “Tātad, kristieši Betlēmē zina, ko nozīmē būt Betlēmes iedzīvotājiem un būt Jēzus Bērna līdzpilsoņiem,” apliecina Svētās Zemes kustods.

Aicināts izteikt kādu novēlējumu Ziemassvētkos, tēvs Pattons sacīja: “Domāju, ka ir svarīgi, ka no Betlēmes, no Svētās Zemes, nāk cerības vārdi, ka nāk svētu Ziemassvētku vēlējums visām ģimenēm, visiem cilvēkiem. Dienās pirms Ziemassvētkiem liturģija aicina dziedāt ļoti senas un ļoti skaistas antifonas, kas sveic Jēzus dzimšanu kā Saules dzimšanu, kas ienāk apmirdzēt tumsību un pasaulīgās ēnas. Tāpēc arī vistumšākajā naktī atcerēsimies, ka Jēzus, kas ir patiesā gaisma, kura ienākusi pasaulē, lai apgaismotu katru cilvēku, apgaismo arī mūs, apgaismo, neraugoties uz grūtībām, kādās dzīvojam, apgaismo mūsu ģimenes, apgaismo mūsu personīgo eksistenci.” Svētās Zemes kustodijas vadītājs novēl, lai mēs prastu iedegties arī no tās mazās liesmiņas, kas mirdz Betlēmē, lai sajustu arī kaut nedaudz mierinājuma sirdī.