Meklēt

Karols Vojtila, vēlāk pāvests Jānis Pāvils II Karols Vojtila, vēlāk pāvests Jānis Pāvils II 

Atklātībā nonākusi Karola Vojtilas vēstule seminārista-mocekļa vecākiem

Romā, Svētā Bartolomeja bazilikā Tiberīnas salā turpmāk glabāsies vēstule, ko 1985. gadā Karols Vojtila rakstīja nacistu nogalinātā seminārista Ščensni Zahutas ģimenei. Vēstuli, ar ko publika tiek iepazīstināta pirmoreiz, XX un XXI gadsimta mocekļiem veltītajam dievnamam un tā saimniekiem – Svētā Eģīdija kopienai, ir uzticējuši Ščensni Zahutas radinieki.

Inese Šteinerte - Vatikāns

15. jūnija vakarā, ceremonijā, ko vadīja Pontifikālo pārstāvniecību sekretārs Jans Pavlovskis, viņi to pasniedza uzglabāšanai starp daudzām citām liecībām, kas attiecas uz jaunāko laiku mocekļiem, kas dažādās pasaules vietās ir nogalināti par ticību.

 “Esmu dziļi aizkustināts par Ščensni, mana dārgā drauga, ar kuru pagrīdē studējām teoloģiju, mātes un brāļa vēstuli. Toreiz strādāju Solvejas raktuvēs un bieži satiku Ščensni, vairākas reizes baznīcā un pie Jana Tiranovska, kurš mums abiem bija garīgais vadītājs,” tā, 1958. gadā nākamais pāvests rakstīja Zahutas ģimenei. Nacistu okupācijas laikā gestapovieši viņu bija arestējuši, turējuši apcietinājumā Krakovā un visticamāk nošāvuši. Laikā, kad tapa šī vēstule, Karols Vojtila bija tikko nominēts par Krakovas palīgbīskapu.

 “Vēstulei, priekš mums, kas to saņemam, lai glabātu šai vietā, kuru aprūpējam, ir liela nozīme,” teica Svētā Eģīdija kopienas prezidents Marko Impaļjaco. Viņš atgādināja, ka pirms 30 gadiem svētais Jānis Pāvils II kopienai uzticēja rūpes par šo baziliku. Sakarā ar Kristietības 2000 gadu Jubileju viņš vēlējās, lai tā kļūtu par mūslaiku mocekļu ekumenisko piemiņas vietu.

Šī bazilika kalpo par simbolisku kapu daudzajiem mocekļiem, par kuru atdusas vietu nekas nav zināms. Tāpat tas būs arī Ščensni Zahutas gadījumā. Ir zināms tikai, ka viņa vārds ir ierakstīts 1944. gada 6. jūnijā uz nāvi notiesāto sarakstos.

Apustuļa Bartolomeja godam veltītā bazilika saliņā uz Tibras upes ir uzbūvēta 998. gadā, pirms vairāk nekā 1000 gadiem, pēc Romas Svētās impērijas imperatora Otto III vēlēšanās, lai šeit glabātu divu mocekļu – svētā Bartolomeja un svētā Adalberta, Prāgas arhibīskapa miesas. Svētais Adalberts tika nogalināts 997. gadā, kad viņš evaņģelizēja prūšu ciltis.

Pēc kristietības 2000 gadu Jubilejas, svētais Jānis Pāvils II vēlējās, lai dievnams kļūtu par Jaunlaiku mocekļu memoriālu. Šai vārdā Svētā Bartolomeja bazilika tika proklamēta 2002. gada 12. oktobrī. Klāt bija kardināli Ruini, Kaspers un Džordžs, kā arī Rumānijas pareizticīgo patriarhs Teoktists. Lielajā altārī tika novietota ikona, kas ir veltīta XX gadsimta ticības apliecinātājiem. 2008. gada 7. aprīlī pagodināt XX un XXI gadsimta mocekļu piemiņu šeit bija ieradies pāvests Benedikts XVI. Tai pašā reizē viņš sveica Svētā Eģīdija kopienu, kurai bija apritējuši 40 darbības gadi.

20 jūnijs 2022, 18:36