Sākusies 10. Pasaules ģimeņu tikšanās: daži patiesas mīlestības stāsti

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pasākumu vadīja Itālijas televīzijas zvaigznes – Amadejs un Džovanna Čivitillo. Kopā ar viņiem uz skatuves kāpa grupa “Il Volo”, Markidžana filharmonijas orķestris un daži viesi. Svētais tēvs ieradās zālē, skanot “Alleluja”, ko orķestra pavadījumā dziedāja grupa “Il Volo”. Viņa klātbūtnē vairākas ģimenes sniedza liecības. Tās dalījās savos ikdienas dzīves priekos un pārbaudījumos, tai skaitā, savstarpējās attiecībās piedzīvotajās grūtībās, un stāstīja, kā tika pāri dažām krīzes situācijām.

Klātesošie dzirdēja Dieva kalpones Kjāras Korbellas Petrillas vecāku stāstu. Viņu meita, kura tagad ir ceļā uz beatifikāciju, būdama mātes cerībās, cīnījās ar vēzi, taču nepieļāva, ka tiktu nodarīts pāri bērnam viņas miesās. Bērns piedzima vesels, bet kad viņam bija tikai viens gads, mamma pārkāpa mūžības slieksni. Šodien viņam ir 11 gadi. Neraugoties uz smagiem pārbaudījumiem, Kjāra saglabāja savu ticību.

Liecību sniedza Irina ar septiņpadsmit gadīgo meitu Sofiju, kuras bija spiestas doties prom no Kijivas marta sākumā. Ukrainā palika viņas vīrs un vecāki. “Lēmums atstāt Ukrainu man sagādāja lielas ciešanas”, atzina Irina. Taču tā bija viņas vīra iniciatīva, kurš lūdza viņām braukt projām, lai glābtos. Šodien abas dzīvo Romā, pateicoties kādas jaunas itāļu daudzbērnu ģimenes viesmīlībai. Abas apliecināja, cik ļoti Dievs par mums gādā un rūpējas.

Trīsdesmit gadīgais Pjetro, kura ģimenē dzīvo Irina un Sofija, atzina, ka tāpēc, ka atvēra viņām savas mājas durvis, nenozīmē, ka ir “malacis”. “Mēs uzņemam viņas Dieva nesavtīgās mīlestības dēļ, jo mēs varam tikai dot par velti to mīlestību, ko par velti saņēmām no Dieva un Viņa Baznīcas”, viņš sacīja. “Bez ticības atbalsta un spēka mēs nebūtu uzņēmuši nevienu. Mēs esam pārliecināti, ka uzņemt otru cilvēku, kas cieš, nozīmē uzņemt pašu Kristu”. Savukārt Pjetro sieva Ērika neslēpa, ka sākumā, saņemot piedāvājumu uzņemt ukraiņu ģimeni, bija pārsteigta, taču šodien saskata tanī “lielu svētību no Debesīm” visai viņas ģimenei.

Luidži un Serena audzina trīs bērnus. Viss sākās pirms desmit gadiem – iepazīšanās sporta zālē, iemīlēšanās, pēc nedaudz vairāk kā gada pirmā bērna Mateo piedzimšana. Pēc pusotra gada pasaulē nāk vēl viena Dieva dāvana – mazais Rikardo. Tad, 2018. gadā, trešais dēls Gabriēls. “Līdz ar pirmā bērna piedzimšanu, sapratām, ka esam ģimene”, sacīja Luidži, kuram šodien ir 34 gadi, un atzina, ka ikdienas grūtību nekad nav trūcis.

Jaunā māte Serena norādīja, ka bērni ir liels dārgums, kas liek raudzīties uz nākotni. Reizē viņa neslēpa savu sarūgtinājumu par to, ka, tā kā nav laulājušies, neatrada nevienu viņiem atvērtu kopienu, kas pieņemtu viņus kā vecākus, tādus, kādi tie ir. Neraugoties uz savu īpašo ceļu Baznīcā, viņi bija stingri pārliecināti, ka bērniem ir jāsaņem Kristības sakraments. Pāris runāja arī par nesen piedzīvotajām grūtībām, īpaši tām, kas saistījās ar pandēmiju – par vientulību, fizisko un mentālo nogurumu. “Mēs neesam priekšzīme”, sacīja Serena, “mēs esam vienkārši vecāki, kuri balstās uz cilvēciskajiem principiem – mīlestību, paklausību, cieņu, atbildību, upurgatavību, solidaritāti un piedošanu”. Tas palīdzēja viņiem tuvoties Baznīcai un atkal iededzināt savās sirdīs apdzisušo ticības liesmu. Šodien šis pāris gatavojas laulībām Baznīcā. Tā ir viņu karstākā vēlēšanās. “Svētais tēvs”, noslēgumā sacīja Serena, “tas ir mūsu līdz šim noietais ērkšķainais ceļš. Mēs ceram un ticam, ka viss novedīs pie tā, ka mūsu vēlēšanās vainagosies ar laulību, kas būs nevis galamērķis, bet jauns izejas punkts”.

Pols un Žermēna Balenza ir no Kongo Demokrātiskās Republikas. Viņi dzīvo laulībā jau 27 gadus. Viņu stāsts ir garš, dzīvē piedzīvoti kāpumi un kritumi, kā jau daudziem pāriem. Pirms gada viņa nolēma aiziet no mājām. “Mans vīrs bija neuzticīgs”, savu stāstu iesāka Žermēna, “nebija atklāts, slikti apsaimniekoja ģimenes mantojumu, viņu vairāk interesēja vara nekā mēs”. Viņa nolēma pārcelties dzīvot pie savas māsas. Pols ir savas valsts katoļu deputātu prezidents, iesaistījies pastorālajā darbā un spēlē kristīgo mūziku. “Mana dzīve kļuva nepanesama, bērni bija šokā, es nekad nebiju iedomājies, ka varētu šķirties”, viņš stāstīja. Žermēna atklāja, ka daži apkārtējie cilvēki mudināja viņu nākt pie prāta un atgriezties pie savas ģimenes, citi turpretī darīja visu, lai stāvoklis ar viņas laulību tikai pasliktinātos”.

“Taču Kungs, būdams klāt mūsu laulībā, atbildēja manas sirds dziļākajām ilgām un to izglāba”, teica Pols, norādot, ka viņiem palīdzēja kāda Kongo katoļu laju asociācija. Pateicoties tai, abi varēja satikties, sarunāties, ieskatīties savā dzīvē. Vispirms sarunas notika ar katru no viņiem atsevišķi, pēc tam ar abiem kopā. “Šīs tikšanās mums ļāva pateikt viens otram acīs sāpīgas patiesības, atbrīvot savas sirdis no naida, dusmām, ļaunuma un citām negatīvajām sajūtām”, sacīja Žermēna. “Beigās mēs no sirds piedevām viens otram un nolēmām atsākt dzīvot savu dzīvi kopā. Dievs bija ar mums un deva mums spēku”.