Svētā Zeme: Jēzus Kristīšanas svētki Jordānas krastos
Inese Šteinerte - Vatikāns
Jordānas Rietumu krastā, Qasr-al-Yahud ciemata tuvumā, Svētā Mise notika jau otro gadu pēc 54 gadus ilga pārtraukuma. Pirms tam šī apkārtne bija mīnēts lauks. Ja pagājušajā gadā, pandēmijas dēļ Svētajā Misē šeit varēja piedalīties tikai nedaudzi ticīgie, tad šogad, ievērojot sanitārās normas, dievkalpojumā klāt bija jau ap tūkstotis cilvēku, viņu vidū arī vietējās civilās un reliģiskās autoritātes, to skaitā arī Jērikas mošejas imams.
Liturģija sākās Jērikas Labā Gana franciskāņu konventā, vēlāk brāļi svinīgā procesijā devās pie Jordānas upes, lai svinētu Euharistiju. Tēvs Pattons homīlijā atzīmēja, ka vieta, kas daudzus gadus bija pārvērsta par kara lauku, par mīnu lauku, šodien ir kļuvusi par “miera, adorācijas un lūgšanas lauku”. “Kad Jēzus iekāpj Jordānas ūdeņos un ļauj sevi kristīt Jānim kopā ar grēciniekiem, Viņš apliecina Dieva solidaritāti ar grēcīgo cilvēci, tātad, ar katru no mums, kā arī Dieva nodomu atpestīt visu cilvēci un katru no mums,” teica Svētās Zemes kustods. Viņš uzsvēra, ka “ne jau ūdens šķīstī Kristu, bet Kristus svētdara ūdeni”. “Tā ir Dieva Dēla iemiesošanās jēga,” turpināja tēvs Pattons, “kad Kristus sāk iet pie grēcīgās cilvēces, tad tā sāk izjust labestību, mīlestību un svētumu, izjust Dieva pestīšanu. Ar mums kontaktējoties, Dievs “sevi neaptraipa”, bet mēs esam tie, kas kontaktējoties ar Viņu, “tiekam svētdarīti”.
Svētās Mises noslēgumā franciskāņi devās svētceļojumā uz grieķu-pareizticīgo klosteri Jērikas tuvumā. Šī vieta ir pazīstama kā Jēzus kārdināšanas vieta. Diena noslēdzās ar Evaņģēlija fragmenta nolasīšanu, kas atgādina par šo epizodi.
Piebildīsim, ka Jordānas Rietumu krastā atrodas neliela franciskāņu baznīciņa, kas uzcelta 1956. gadā uz zemes gabala, ko 1932. gadā iegādājās Svētās Zemes franciskāņu kustodija. Kā liecina vēsturiski dokumenti, gadskārtējo svētceļojumu tradīcija, pieminot Jēzus Kristīšanas notikumu, uz šejieni aizsākās vismaz jau 1641. gadā. 1967. gadā, sakarā ar kara uzliesmojumu starp Izraēlu un Jordāniju, 55 hektārus liela teritorija tika pārvērsta par mīnu lauku. Franciskāņi šo vietu bija spiesti pamest. Svētvieta, kas atrodas Palestīnas teritorijā, un tiek klasificēta kā “C” teritorija, kas, saskaņā ar 90. gadu sākumā parakstītajiem Oslo līgumiem, atrodas Izraēlas kontrolē, zināmus atvieglojumus guva līdz ar pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti 2000. gadā. 2011. gadā drošības struktūru uzraudzībā tajā tika ļauts ierasties svētceļniekiem. 2018. gada martā apvienība “Halo Trust” sāka teritorijas atmīnēšanu, un 2020. gadā franciskāņi atkal varēja saņemt svētnīcas atslēgas. Tā ir celta divos līmeņos ar divām kāpnēm dievnama ārpusē. Pēc pagājušajā gadā veiktās restaurācijas, tas tika iesvētīts no jauna. Kā apgalvo franciskāņu tēvs Mario Hadčiti, Jēzus Kristīšanas svētku vēsts liek iedrošināt cilvēkus palikt šai zemē, jo tā ir zeme, kurā Jēzus iemiesojās.
Savukārt, Jordānas Austrumu krastā Al-Maghtas ciematā, jeb Betānijā, kas atrodas Jordānijas teritorijā, un kas tiek identificēts, kā īstā vieta, kur notika Jēzus kristīšana, 14. janvārī sapulcējās Katolisko kopienu 22. svētceļojuma dalībnieki. Svētceļojums notiek katru gadu janvāra otrajā piektdienā. Svēto Misi Kristus Kristības baznīcā svinēja Jeruzalemes latīņu rita patriarhs Pjerbattista Piccaballa. Arī šai dievkalpojumā epidemioloģisko apsvērumu dēļ piedalījas tūkstotis cilvēku, lai arī dievnamā pietiktu vietas diviem tūkstošiem.
