Ukraina: Nest Kristus gaismu kara tranšejās!
Federika Pjana - Vatikāns
“Arī karā Dieva Vārds var iedegt cerību,” viņš saka. Priesteris Zelinskis ir pateicīgs pāvestam Franciskam par Lūgšanu dienas iniciatīvu, kas notika 26. janvārī. “Esam dziļi pateicīgi. Tagad vairs nejūtamies vieni,” saka priesteris.
Andrijs Zelinskis nēsā krustu uz ložu necaurlaidīgas virsjakas, zem viņa apaviem ir bieza dubļu kārta, kas pielipusi tranšejās. Priestera kabatā ir Svēto Rakstu grāmata. Nav viegli būt militārajam kapelānam Ukrainā, kad uz šo pusi pūš kara vēji. “Mūsu misija ir atrasties blakus kareivjiem un nest viņiem daļiņu no debesīm, lai netiktu pazaudēta viņu spēja izvēlēties labo, tiekties pēc patiesības, sargāt taisnīgumu un pat kontemplēt skaisto,” stāsta tēvs Zelinskis.
Ukrainas militārais kapelāns izjūt milzīgas sāpes par vētru, kas ir sacelta šo jauniešu sirdīs, kuri ir satvēruši ieročus un noraizējušies par kara eshalāciju valsts Austrumu robežā. Kad 2014. gadā sākās pirmās bruņotās sadursmes, tēvs Zelinskis centās nest mierinājumu un garīgo tuvumu konflikta visvairāk skartajās vietās. “Astoņu gadu laikā esam zaudējuši 14 tūkstošus cilvēku. Šis karš patiešām var tikt definēts kā hibrīdkarš, karš, kurš norisinās visu laiku, bet, kuru daudzi ir izvēlējušies ignorēt,” sarūgtinājumu neslēpj militārais kapelāns.
Pastāv kāda privileģēta vieta, no kuras tēvs Zelinskis spēj labāk izprast cilvēka dzīvības vērtību. Tās ir tranšejas. Šie ukraiņu karavīru izraktie grāvji izrādās vērtīga telpa, kurā izzondēt cilvēka sirds dziļumus. “Laika gaitā tieši šeit sapratu, ka nav vieglu atbilžu, ko sniegt tam, kurš zaudējis brāli, draugu, biedru konfliktā, ko pasaule nespēj saskatīt,” saka priesteris. Viņš ir pārliecināts, ka ir jāprot klausīties un censties satikt Miera Kungu caur kopīgu lūgšanu.
Bailes par konflikta tālāku izplešanos Ukrainas grieķu-katoļu kopienu ir likušas intensificēt palīdzību arī karavīru ģimenēm, atbalstot tās materiāli un garīgi. Tā, piemēram, mātes, kas ir zaudējušas dēlu, savās sāpēs dalās ar kopīgas lūgšanas brīžiem, bet bērni, kas zaudējuši tēvu, tiek iesaistīti rekreatīvos pasākumos. Tēvs Andrijs uzsver, ka ticība palīdz atrast ceļu tumsības un vardarbības apstākļos. Arī karā Dieva Vārds var iedegt cerības gaismu.
No karavīru ģimenēm un viņiem pašiem tiek saņemti pateicības vārdi pāvestam par viņa aicinājumiem uz samierināšanos. To skaitā ir arī pagājušajā svētdienā, pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” izteiktais aicinājums 26. janvārī lūgties par mieru Ukrainā. “Jūtam dziļu pateicību par visu to, ko pāvests dara Ukrainas labā. Esam sajutuši, ka neesam vieni, un tas mums raisa bagātīgas un dziļas emocijas. Mums visiem ir jālūdzas kopā ar Svēto tēvu par mieru, un ne tikai mūsu zemē, bet visā pasaulē un visu cilvēku sirdīs,” saka militārais kapelāns Ukrainā, tēvs Andrijs Zelinskis.
Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
