Aizmirstais karš Sīrijā

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Saskaņā ar ANO Bērnu fonda (UNICEF) rīcībā esošo informāciju, kopš 2011. gada Sīrijā ir piedzimuši 5 milj. bērnu. Viņi nav redzējuši neko citu kā tikai karu un iznīcību. Daudzi šajā Tuvo Austrumu zemē turpina dzīvot bailēs no vardarbības, mīnām un lādiņiem. Pirmdien, 14. martā, vien Alepo gāja bojā trīs bērni nesprāguša lādiņa dēļ. Pagājušā gada laikā tika nogalināti vai ievainoti aptuveni 900 bērni.

Situācija ir atstājusi un turpina atstāt smagas psiholoģiskas traumas. 2021. gadā vienai trešdaļai Sīrijas bērnu tika konstatētas psiholoģiskā stresa pazīmes, tai skaitā, bailes, skumjas, nogurums un miega problēmas. Bērni ar īpašām vajadzībām cieš vēl vairāk. Tāpat kā visiem pārējiem, arī pēdējiem ir tiesības saņemt palīdzību un atbalstu, ko UNICEF arī sniedz. Fonds nodrošina ne tikai ar pārtiku un medicīnas līdzekļiem, bet rūpējas arī par Sīrijas bērnu formāciju un izglītību.

Intervijā Vatican News apustuliskais nuncijs Sīrijā ar nožēlu atzina, ka karš vēl nav beidzies, taču pēdējo gadu laikā pasaule par to aizvien vairāk aizmirst. Mediju uzmanība vairāk tika vērsta uz krīzi Libānā, pēc tam – uz Covid 19, tagad visa uzmanība tiek veltīta Ukrainai. Taču katastrofa Sīrijā joprojām ir smagākā humānā katastrofa kopš Otrā pasaules kara. Daudzi, īpaši jaunieši, ir zaudējuši cerību. Viņi savā zemē neredz nākotnes perspektīvas. Kopš kara sākumi bēgļu gaitās devušies 5,5 milj. cilvēku. Vairāk nekā 6 milj. ir iekšējie bēgļi. Dažas ģimenes, samaksājušas lielu naudas summu, ir aizvien iestrēgušas Baltkrievijā, no kurienes tā arī nevar tikt pāri robežai uz Poliju.

Kardināls Dzenari pastāstīja, ka kara laikā Sīriju pameta aptuveni puse vai varbūt pat divas trešdaļas kristiešu. Tas ir nedziedināms ievainojums Austrumu Baznīcām, kā arī smags zaudējums visai Sīrijas sabiedrībai. Kopš 2000 gadiem Tuvajos Austrumos dzīvojošie kristieši sniedza ļoti svarīgu ieguldījumu savas zemes attīstībā, tai skaitā, izglītības un veselības aprūpes jomā. Apustuliskais nuncijs kristiešu klātbūtni Sīrijas sabiedrībā salīdzināja ar uz pasauli atvērtu logu. Kristieši parasti ir garā atvērti un toleranti cilvēki. Līdz ar katru ģimeni, kas emigrē, pakāpeniski aizveras arī šis logs.

Lai palīdzētu Sīrijai, ir vajadzīga lielāka drosme starptautiskā diplomātiskā un politiskā līmenī. To bieži vien atgādina Apvienoto Nāciju speciālais sūtnis Sīrijā, norvēģu diplomāts, Geirs Otto Pedersens – norādīja kardināls Dzenari. Tāpat ir svarīgi, lai arī mediji turpinātu pievērst Sīrijai uzmanību. Pretējā gadījumā Sīrija tiek aizvien vairāk aizmirsta.

Jautāts par to, kā cilvēki Sīrijā izdzīvo Lielo gavēni, nuncijs atbildēja, ka šīs zemes iedzīvotāji, neatkarīgi no savas reliģiskās piederības, dzīvo nemitīgā gavēnī jau 11 gadus. Tāpēc ir svarīgi, lai pārējā pasaule būtu viņiem līdzās un solidarizētos.