Ukrainas bērni zīmē pāvestu Francisku
Svitlana Duhoviča - Vatikāns
Konkursam bija dots nosaukums “Pāvests ir mans labākais draugs”. Kā stāsta Harkivas-Zaporižjas diecēzes Caritas direktors, tēvs Vojcehs Stasevičs, ideja par konkursu ir dzimusi spontānā veidā. Rudenī, kad Harkivā ieradās kardināls Konrāds Krajevskis, viņš atveda humanitāro palīdzību, ko lūdza izdalīt iedzīvotājiem. Saņemot palīdzības sūtījumu, kādas ģimenes vecākais dēls pajautāja, kas to ir atsūtījis. Brīvprātīgais no Caritas organizācijas atbildēja, ka paciņu ir atvedis kardināls Krajevskis, bet viņu uz Ukrainu bija sūtījis pāvests Francisks. Zēns, kurš ar reliģisko izglītību nebija saskāries, ieinteresējās par to, kas ir pāvests. Brīvprātīgais vienkāršiem vārdiem pastāstīja par Svēto tēvu un viņa atbalstu Ukrainai. “Tad jau pāvests Francisks ir mūsu labākais draugs,” secinājis pusaudzis.
Tieši šī liecība pamudināja tēvu Vojcehu pagājušajā Adventā sarīkot zīmējumu konkursu, lai veicinātu bērnu zināšanas par pāvestu. Priesteris stāsta par smago realitāti, kādā dzīvo Harkivas bērni. Daudz laika viņiem ir jāpavada patversmēs, kuras viesbiežāk ir vienkārši pagrabi zem ēkām. Dažas ģimenes turp dodas izdzirdot trauksmes signālu, bet citas nokāpj ik vakarus, lai naktī nebūtu jāceļas un jāsteidzas iespējamā bombardējuma gadījumā. Caritas centrā, kas arī ir ierīkots patversmē, bērni var pavadīt dienas daļu, nodarbojoties ar zīmēšanu, mūziku, fiziskajām aktivitātēm un ieturot organizācijas sagādāto maltīti. Dažus bērnus atved vecāki, citus brīvprātīgie savāc tieši no bumbu patversmēm, kas ir zem mājām.
Ukrainas bērni pie kara sāk pierast un to dzirdēt ir šausmīgi. Priesteris Stasevičs stāsta par kādu meiteni, kurai tika pajautāts par to, kur viņa labāk jūtas – mājās, vai Caritas patversmē. Viņa atbildējusi, ka patversmē, jo šeit var atrasties kopā ar draugiem. Var likties, ka bērni pieņem kara apstākļus, taču, patiesība ir tāda, ka viņi cieš vairāk par visiem. Bērnu vecāki atklāj, ka tie bieži ceļas naktī, redz ļaunus sapņus, miegā kliedz, daži kaut ko runā... Tie visi ir konkrēti kara efekti. Vēl viena problēma ir tā, ka Harkivā un visā tās apkārtnē mācības notiek tikai on-line režīmā. Visas skolas pilsētā un reģionā ir slēgtas, jo 70% no ēkām nav lietojamas. Tās ir vai nu sagrautas pilnībā, vai iedragātas. Pārāk bieži trūkst elektrības un Internet savienojuma, tad ir jāpārtrauc viss. Tas atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz bērnu un jauniešu izglītību un formāciju.
Šādā kontekstā zīmējumu konkurss “Pāvests Francisks ir mans labākais draugs” bērniem un pusaudžiem kalpoja par stimulu nodoties mākslai, kā arī iepazīt cilvēku, par kuru lielākā viņu daļa neko nebija dzirdējusi. Lai uzzīmētu pāvestu, konkursa dalībniekiem bija jāņem talkā Internetā skatāmie attēli. “Taču, tas, kas mani pārsteidza visvairāk,” stāsta priesteris Vojcehs, “ir tas, ka neviens no šiem vairāk kā 100 zīmējumiem neatkārtojās. Daudzos no tiem pāvests ir attēlots kopā ar bērniem, ir redzama ukraiņu nacionālā simbolika un miera simboli. Tātad, zīmējumos atspoguļojas bērnu skatījums par to, kas ir pāvests, un tas, ko šobrīd pārdzīvo Ukraina.”
Pāvests Francisks jau daudzas reizes ir apliecinājis savu tuvību Ukrainai, kas cieš. Priesteris Vojcehs stāsta, ka vietējiem ļaudīm – gan ticīgajiem, gan neticīgajiem, ir ļoti svarīgi apzināties, ka Svētais tēvs domā par Ukrainu, rūpējas par to un atgādina pasaulei, ka tās tautai ir jācieš no militārās agresijas. Pāvests bieži saka, ka cilvēkam nevajag pierast pie kara. “Harkivā pierast pie kara nav iespējams,” atzīmē Caritas direktors, “mēs esam iemācījušies dzīvot kara apstākļos, taču pie tā pierast nevajag.” Pāvesta vārdi šeit dzīvojošajiem ļaudīm dod lielu morālo un garīgo mierinājumu.
Dzīve Harkivā ir smaga. Pastāv problēmas ar elektrību un apkuri, daudzas mājas ir sagrautas, trūkst darba un cilvēki turpina plūst uz pilsētu no visa reģiona, cerot rast labākus dzīves apstākļus. Katru otro, vai trešo dienu notiek bombardējumi. Lai šai tumsā ienestu kaut nedaudz gaismas, zīmējumu konkursa rīkotāji bija nolēmuši uzaicināt uz Marijas Debesīs uzņemšanas katedrāli ap 15 labāko zīmējumu autoru. Svētdien, 8. janvārī, bērni kopā ar saviem tuviniekiem piedalījās Svētajā Misē. Tās noslēgumā Harkivas-Zaporižjas bīskaps Pavlo Hončaruks gan bērniem, gan viņu vecākiem pasniedza prēmijas. “Bija skaisti vērot, cik daudz prieka sagādāja konkurss, kurš sākumā likās tik vienkāršs,” atzīstas priesteris Vojcehs Stasevičs.
Publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
