Francisks tiekas ar franču uzņēmējiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Sveicot viesus, Francisks izteica atzinību par to, ka pašreizējā pasaulē, ko bieži vien iezīmē individuālisms, vienaldzība un vājāko personu marģinalizācija, dažiem uzņēmējiem rūp ne tikai privātas intereses, bet visu cilvēku labklājība. Izmantojot divus, šķietami pretēju jēdzienu pārus, kurus “kristietis ar žēlastības palīdzību var apvienot savā dzīvē”, pāvests aplūkoja Evaņģēlija mācībā rodamos piemērus, kas uzņēmējiem “var palīdzēt izpildīt savu līderu lomu saskaņā ar Dieva sirdi”.
Viens no diviem jēdzienu pāriem ir ideāls un realitāte. Atzīmējot, ka tiekšanās pēc kopējā labuma šiem uzņēmējiem ir ideāls, pāvests atzina, ka tai pašā laikā viņiem ir jārēķinās ar pašreizējo ekonomisko un finansiālo sistēmu uzliktajiem pienākumiem, kur bieži vien nav vietas evaņģēliskajiem sociālās taisnības un tuvākmīlestības principiem. “Varu iedomāties, ka atbildība, kas uz jums gulstas, dažreiz šķiet par smagu un pretrunā nonāk sirdsapziņa, kad taisnības un kopējā labuma ideālu nav bijis iespējams īstenot, un rūgtā patiesība jūsu priekšā nostājas kā trūkums, nožēla, šoks,” teica Francisks. Viņš norādīja, ka ir svarīgi to pārdzīvot ticībā, lai nepazaudētu drosmi un ietu uz priekšu.
Pāvests norādīja uz Jaunavas Marijas piemēru, kura tā dēvētā “silītes skandāla” priekšā nezaudēja drosmi, nedumpojās, bet reaģēja, to visu “glabājot un pārdomājot” savā sirdī, izrādot nobriedušu ticību, kas stiprina pārbaudījumos. “Glabāt, nozīmē pieņemt, neraugoties uz tumsību, pazemībā pieņemt smagas lietas, kuras neesam gribējuši, kuras neesam varējuši novērst, necenšoties izbēgt no savas atbildības. Savukārt, lūgšanā pārdomāt, nozīmē savienot labās un sliktās lietas, no kurām sastāv dzīve, labāk izjust Dieva perspektīvas jēgu” paskaidroja Francisks.
Svētais tēvs pārgāja pie otrās jēdzienu grupas – pie autoritātes un kalpojuma. Viņš atzīmēja, ka kristīga uzņēmēja sūtība lielā mērā līdzinās gana sūtībai, kura piemērs ir Jēzus. Viņš prot iet ganāmpulka priekšā, lai rādītu ceļu, lai būtu ganāmpulka vidū un redzētu, kas notiek, kā arī iet ganāmpulkam aizmugurē, lai paliktu drošs, ka neviens netiek pazaudēts. Arī uzņēmējiem Francisks atgādināja savu, nu jau pazīstamo aicinājumu bīskapiem, būt ganiem ar “avju smaku”, iegrimt to cilvēku realitātē, kas mums ir uzticēti, pazīt viņus, būt viņiem tuvu. Pāvests iedrošināja uzņēmējus būt tuviem visiem, kas ar tiem sadarbojas dažādos līmeņos, interesēties par viņu dzīvi, apzināties viņu grūtības, ciešanas, nemieru, kā arī viņu priekus, plānus, cerības.
“Īstenot autoritāti kā kalpojumu, nozīmē ar to dalīties,” norādīja Francisks. Arī šeit Jēzus ir mūsu skolotājs, kad Viņš sūta misijā mācekļus, nodrošinot tos ar tādu pašu autoritāti kāda piemīt pašam (sal. Mt 28,18-20). Pāvests aicināja savus viesus likt lietā subsidiaritāti, ar kuru piešķirt vērtību visu cilvēku, jo īpaši pēdējo autonomijai un iniciatīvas spējām. “Visi miesas locekļi ir nepieciešami. Tie, kuri var likties visvājākie un mazsvarīgākie, patiesībā ir visnepieciešamākie”, uzsvēra Francisks.
Svētais tēvs atzina, ka Evaņģēlijs var būt prasīgs un grūti īstenojams profesionālajā sāncensības un konkurences pasaulē, tomēr viņš aicināja nenovērst skatienu no Jēzus Kristus, ik dienas lūgties un novēlēt Viņam savu darbu. Viņš ļāva piekalt sevi krustā, mīlēdams līdz galam un piepildīdams savu sūtību līdz pat dzīvības atdošanai. “Arī jums ir savi krusti, ko nest. Taču, esiet paļāvīgi: Viņš mūs apsolīja pavadīt “līdz pasaules beigām” (Mt 28,20),” atgādināja pāvests franču uzņēmējiem. Viņš tos aicināja piesaukt Svētā Gara palīdzību, lai Gars vada viņu izvēles, un apliecināja, ka Baznīcai ir vajadzīga viņu liecība.
