Pāvests: Dievs ir miers, Viņš vienmēr ved uz mieru un nekad uz karu
Silvija Krivteža - Vatikāns
"Ieguldīsim līdzekļus izglītībā, nevis bruņojumā," aicināja pāvests, piebilstot, ka diskursi, kas pārāk ilgi vairojuši aizdomas un nicinājumu pret reliģiju, it kā tā būtu mūsdienu sabiedrības destabilizējošs faktors, ir jāatstāj vēstures grāmatās.
Kongresā piedalās kristieši, ebreji, musulmaņi, budisti, hinduisti un citu reliģiju pārstāvji. Dalībnieku vidū ir arī Ēģiptes Al-Azharas lielimams Ahmeds al Tajebs, Krievijas muftijs Ravils Gajnutdins, Jeruzalemes pareizticīgo patriarhs Teofils III, Izraēlas lielrabīns Dāvids Lauss un daudzi citi. Maskavas pareizticīgo patriarhātu pārstāv metropolīts Antonijs.
Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu kongress notiek reizi trijos gados. Pirmo reizi šāda mēroga pasākums notika 2003. gadā. Šoreiz kongress veltīts reliģiju līderu lomai sabiedrības garīgās un sociālās atjaunošanas veicināšanā pēc pandēmijas laikā. Starptautiskā tikšanās norisinās Nursultanas Neatkarības pilī. Atklāšanas ceremonijā, kas iesākās ar klusumā pavadītu lūgšanas brīdi, piedalījās arī Kazahstānas Republikas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs.
Uzrunājot kongresa dalībniekus, pāvests teica: "Reliģijas mums atgādina, ka mēs esam radītas būtnes, ka mēs neesam visvareni, bet esam vīrieši un sievietes ceļā, kas ved uz tām pašām Debesīm". Svētais tēvs pauda cerību, ka Kazahstāna, būdama satikšanās vieta, atklās jaunu Zīda ceļu, kas būtu vērsts ne tikai uz tirdzniecību un peļņu, bet uz cilvēciskām attiecībām, cieņu, atklātu dialogu, sadarbību, brālību un mieru. "Pasaule no mums gaida autentisku reliģiozitāti. Ir pienācis laiks atbrīvoties no fundamentālisma, kas piesārņo un grauj jebkuru ticības apliecinājumu. Ir pienācis laiks padarīt savas sirdis tīras un līdzjūtīgas," uzsvēra Francisks.
Vatikāna viesis atgādināja, ka šajā zemē gadu desmitiem bija jūtams "varas uzspiestais ateisms un nomācoša mentalitāte, kurai vārds reliģija radīja lielas problēmas". Pāvests norādīja, ka "transcendences meklējumi un brālības gars var iedvesmot sirdis un apgaismot prātus, lai veiktu pareizās izvēles ģeopolitiskās, sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās krīzes risināšanai". "Tāpēc mums ir vajadzīga reliģija, lai spētu atbildēt uz katra cilvēka sirdī ieliktām ilgām pēc miera", sacīja pāvests, paskaidrojot, ka viens no sabiedrības integrālās attīstības priekšnoteikumiem ir tiesību uz reliģijas brīvību respektēšana. "Ikvienam cilvēkam ir tiesības publiski paust savu pārliecību, apliecināt savu ticību, nevienam to neuzspiežot. Tā ir laba sludināšanas prakse, kas atšķiras no prozelītisma un indoktrinācijas, no kurām mums vajadzētu distancēties," skaidroja pāvests.
Francisks brīdināja no viltus lepnības par spēku un visvarenību, ko rada tehniskais un ekonomiskais progress. Viņš vērsa uzmanību uz "globālās nevienlīdzības netaisnību", kas izpaužas dažādos veidos, piemēram, nepietiekamā piekļuvē vakcīnām. "Kamēr valda nevienlīdzība un netaisnība, tikmēr pasaulē klejo vīrusi, kas ir bīstamāki par Covid-19. Tie ir naida, vardarbības un terorisma vīrusi. Mūsdienu pasauli joprojām iezīmē kara posts, naidīguma gaisotne, nespēja atkāpties ne par soli, lai pasniegtu roku otram. Tāpēc ir vajadzīgs satricinājums, un tam, brāļi un māsas, ir jānāk no mums pašiem," – reliģiju līderiem teica pāvests.
Svētais tēvs aicināja atmest iedomību, jo pārāk bieži uzskatām sevi par taisnīgiem un ka mums nav ko mācīties no citiem, un pārstāt izmantot Dieva Vārdu, lai attaisnotu neiecietību, noslēgtību, naidu, fanātismu un terorismu, kas izkropļo ne tikai Dieva, bet arī cilvēka tēlu. "Nekad neattaisnosim naidu un vardarbību," aicināja Francisks.
Pēc pāvesta domām, reliģiju un kristīgo konfesiju pārstāvjiem būtu ciešāk jāsadarbojas, lai kopīgi meklētu konfliktu risinājumus nevis ar bezgalīgiem spēka, ieroču un draudu argumentiem, bet gan ar Debesu svētītiem un cilvēka cienīgiem līdzekļiem, un tie ir tikšanās, dialogs, pacietīgas sarunas, kas tiek vestas, domājot par bērniem un jauno paaudzi. "Šodien cilvēks tiek akceptēts ar lielām grūtībām. Katru dienu tiek atmesti vēl nedzimuši bērni, migranti un vecie ļaudis," viņš atzina. Garo uzrunu reliģiju vadītājiem Francisks noslēdza ar aicinājumu iet uz priekšu kopā, lai reliģijas ceļš kļūtu aizvien draudzīgāks.
