Pāvests izceļ kopienas dzīves un paklausības nozīmi
Silvija Krivteža – Vatikāns
Romas bīskaps atgādināja, ka katra no šīm kopienām ir dzimusi no dibinātāju drosmīgajiem lēmumiem, kuri spēja ieklausīties Svētā Gara balsī. Tādējādi jau 17. gadsimtā Brigitta Morello pavēra ceļu uz izglītību meitenēm, kuras sabiedrība ne vienmēr novērtēja. Divus gadsimtus vēlāk svētais Gaspars del Bufalo, Kristus Visdārgāko Asiņu Misionāru kongregācijas dibinātājs, sludināja Romā, stiprinot tautas ticību. Žans Klods Kolins, iedvesmojoties no Jaunavas Marijas pazemības, nodibināja Mariānistu kongregāciju. 20. gadsimta beigās, sekojot Asīzes Franciska un Maksimiliāna Kolbes piemēram, radās Bezvainīgās Marijas franciskāņu kopiena.
"Tieši šis daudzšķautņainais mantojums jūs šodien ir atvedis šeit," atzīmēja pāvests, izceļot dažus no tā kopīgajiem aspektiem. Pirmkārt, kopienas dzīve ir svētuma, iedvesmas un spēka avots apustuliskajā kalpošanā. Tieši kopienā Svētā Gara dāvanas vairojas, kļūstot par kopīgu labumu.
Vēl viens elements, pēc pāvesta vārdiem, ir paklausība, "lielais mīlestības akts". Kristus teica: "Es nemeklēju savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani sūtījis" (Jņ 5,30). Paklausība neatņem brīvību, tā stiprina gribu upurēties citu labā, paver "gaismas pilnu sevis dāvāšanas ceļu" un palīdz pasaulei no jauna atklāt uzticīgu, nobriedušu attiecību vērtību. Arī uzmanība laika zīmēm ir ļoti būtiska: neviena no šīm kongregācijām nebūtu pastāvējusi bez savu dibinātāju jūtīguma pret laika vajadzībām, pret nabagiem, kuru ciešanās viņi dzirdēja Dieva balsi. Tāpēc ir nepieciešams atgriezties pie saviem pirmsākumiem nevis nostalģijas dēļ, bet gan lai atdzīvinātu iedvesmas dzirksti un atklātu jaunus kalpošanas ceļus šeit un tagad.
Uzrunas noslēgumā Leons XIV svētīja viesus un aicināja viņus turpināt savu misiju ar ticību un sirds dāsnumu: "Es zinu, cik daudz laba jūs darāt katru dienu daudzās pasaules malās – labu, kas bieži vien ir apslēpts no cilvēku acīm, bet ne no Dieva skatiena."
