Svētā Pija X brālība tiek aicināta sākt "specifisku teoloģisku dialogu"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Tikšanās ir notikusi ar pāvesta Leona XIV apstiprinājumu un noslēgusies ar ieteikumu, lai Svētā Pija X brālība atsakās no izziņotās divu bīskapu ordinācijas bez pāvesta atļaujas. Šāds žests atkārtotu to, kas jau notika 1988. gada 30. jūnijā, kad brālības dibinātājs Marsels Lefevrs ordinēja četrus bīskapus, par to saņemot ekskomunikāciju “latae sententiae”. Divi no bīskapu kandidātiem bija tie paši, kurus Svētā Pija X brālība ir nolēmusi ordinēt tuvākajā laikā. Tie ir spānis Alfonso de Gallareta un šveicietis Bernārs Fellē (Bernard Fellay).
Ticības mācības dikastērija prefekts, tiekoties ar Svētā Pija X brālības ģenerālpriekšnieku, ir piedāvājis “specifiski teoloģisku dialogu” ar precīzu metodoloģiju attiecībā uz tematiku, kurai trūkst pietiekamas precizitātes. Šo tematu vidū ir “Atšķirība starp ticības aktu un reliģisko prāta un gribas paklausību” un “Dažādi piederības līmeņi, kurus prasa vairāki Vatikāna I Ekumeniskā koncila teksti un to interpretācija”. Ir izteikts arī piedāvājums izskatīt tos Svētā Pija X brālības tematus, kas uzskaitīti 2019. gada 17. janvāra vēstulē Svētajam Krēslam, uz kuru līdz šim nav sniegta atbilde.
Kardināla Fernandeza parakstītajā notā teikts, ka “šāda ceļa mērķis būtu izcelt nepieciešamos noteikumus, kas būtu vajadzīgi pilnīgai kopībai ar Katolisko Baznīcu un līdz ar to noteikt brālības kanoniskos statūtus kopā ar citiem aspektiem, kuri prasa rūpīgu iedziļināšanos.” No Svētā Krēsla puses tika atgādināts, ka “bīskapu ordinācija bez Svētā tēva mandāta nozīmētu izšķirošu ekleziālās kopības saraušanu, jeb shizmu ar smagām sekām Svētā Pija X brālībai tās kopumā”.
Tikšanās laikā tika nolemts, ka Svētā Pija X brālības ģenerālpriekšnieks iepazīstinās ar dialoga piedāvājumu savu padomi un sniegs atbildi Ticības mācības dikastērijam. “Pozitīvas atbildes gadījumā kopā tiks noteikti turpmākie soļi, posmi un procedūras,” teiks notā. Tās noslēgumā visai Baznīcai tiek izteikts pamudinājums lūgties, lai tā pavadītu šo ceļu, jo īpaši turpmākajā laika gaitā, ar lūgšanu Svētajam Garam” – galvenajam īstas ekleziālās kopības, kuru vēlējās Kristus, kaldinātājam.
