Viļņā sākas Dieva Žēlsirdības svētku nedēļa

Silvija Krivteža – Vatikāns

Astoņu dienu garumā, kas pazīstama kā Dieva Žēlsirdības nedēļa, tiks svinētas 58 Svētās Mises lietuviešu, poļu, spāņu, angļu, itāļu, vjetnamiešu, baltkrievu, ukraiņu un franču valodā. Viļņā ieradīsies tūkstošiem svētceļnieku no visas pasaules, tostarp no ASV, Kanādas un Austrālijas. No Polijas ieradīsies aptuveni 20 svētceļnieku grupas.

"Šī gada svētkos poļi ir otrā lielākā grupa aiz lietuviešiem," – sarunā ar preses aģentūru PAP stāsta priesteris Elijs Markovskis, kurš kalpo Viļņā.

Pirmais Dieva Žēlsirdības svētku pasākums Viļņā notika 2005. gadā. Sākums bija ļoti pieticīgs, – atceras misionārs. – Šodien mazais Viļņas sanktuārijs (aptuveni 600 kvadrātmetru platībā) vairs nespēj uzņemt visus ticīgos. Svētku laikā par baznīcu kļūst visa Dominikāņu iela (pie kuras atrodas sanktuārijs). Tiek uzstādīti vairāki ekrāni, lai ikviens varētu piedzīvot Dieva žēlsirdības tuvumu.

Svētku nedēļas ietvaros sestdienas vakarā notiks Gaismas procesija. Tā sāksies plkst. 20.00 pie Aušras vārtiem, virs kuriem atrodas Žēlsirdīgās Dievmātes kapela, un noslēgsies sanktuārijā, kur atrodas Žēlsirdīgā Jēzus svētglezna. Svētceļojuma maršruts pa vecpilsētas ielām ir aptuveni divi kilometri. Tajā piedalās ticīgie no dažādām konfesijām.

Priesteris Elijs Markovskis uzsver, ka šī gada svētki notiek īpašā gaisotnē, kas saistīta ar gaidāmo VI Pasaules Dieva Žēlsirdības kongresu, kas notiks no 7. līdz 12. jūnijam. Šāds kongress tiek rīkots reizi trīs gados kādā no valstīm. Pirmais notika 2008. gadā Romā, 2011. gadā – Krakovā, 2014. gadā – Bogotā (Kolumbija), 2017. gadā – Manilā (Filipīnas), 2023. gadā – Samoa galvaspilsētā Apijā.

"Šāds pasākums mums ir liels gods un vienlaikus arī  izaicinājums,"– stāsta priesteris Markovskis. – "Mēs gaidām apmēram sešus tūkstošus viesu no visas pasaules. Es ceru, ka tas palīdzēs popularizēt Viļņu kā «žēlsirdības pilsētu» ne tikai pasaulē, bet arī šeit, valstī.

Viļņā, kas tiek dēvēta par «žēlsirdības pilsētu», pie bijušo pilsētas aizsardzības mūru vārtiem, 1829. gadā tika uzcelta kapela, kurā tiek glabāta Žēlsirdīgās Dievmātes svētglezna no 17. gadsimta.

Viļņa ir vieta, kas saistīta ar svētās māsas Faustīnes Kovaļskas atklāsmēm, ko viņa pieredzēja no 1933. līdz 1936. gadam, uz Dieva žēlsirdības vēsts izplatīšanu. Šeit viņa satika priesteri Mihaelu Sopočku. Šeit tapa "Jēzu, es uzticos Tev" svētglezna un Dieva Žēlsirdības kronīša lūgšana.

Ostra Bramas kapelā, kuras platība ir nepilni 30 kvadrātmetri, var ietilpt tikai daži desmiti cilvēku, bet Dieva Žēlsirdības svētnīcā – apmēram 150 cilvēku. "Svētceļnieki bieži ir pārsteigti, ka svētnīcas ir tik mazas. Tomēr šī nelielās, intīmās un mājīgās kulta vietas liek mums īpaši sajust Dieva tuvumu," – uzsver priesteris Markovskis.

Viļņas Dieva Žēlsirdības sanktuārija durvis nekad nav aizslēgtas, tām pat nav slēdzenes. Dienā un naktī šeit notiek Vissvētākā Sakramenta adorācija, kas ikvienam ļauj lūgties un satikties ar Dievu jebkurā laikā, klusumā un gara sakopotībā.