Romā studēs divi aborigenu jaunieši no Austrālijas

Kielce Gussie

Pēdējo 50 gadu laikā pirmā jūlija mēneša nedēļa Austrālijā tiek veltīta aborigenu kultūras un tradīciju svinēšanai. Tās ietvaros katru gadu diviem iezemiešu tautu studentiem tiek dāvāta iespēja doties uz Romu, lai pārstāvētu savas tautas kultūru plašākā pasaules mērogā. Dzīve un studijas Romā var noritēt, pateicoties Frensisa Ksaviera Konači stipendijai, kas tiek nodrošināta, sadarbojoties ar Austrālijas Katoļu universitāti un Austrālijas vēstniecību pie Svētā Krēsla.  

Šogad stipendijas saņēmēji ir 24 gadus vecais Heidens Atkinss un 20 gadus vecā Taniša Sontere no darugu tautas. Tā ir pirmā reize, kad tās pašas aborigenu tautas pārstāvji tajā pašā gadā saņem minēto stipendiju. Kā atzīst Heidens, viņam šī stipendija un atrašanās Romā nozīmē to, “kā iezemiešu panākumi šodien izskatās Austrālijas kultūrā un vēsturē”.

Darugu tauta tiek atzīta par visvecāko aborigenu tautu pasaulē. Tā lepojas ar 60 tūkstošu gadu vēsturi. Tieši ar šo kultūru abi jaunieši vēlas iepazīstināt pasauli. Taniša atzīst, ka tas ir liels uzdevums un sajūtas, kas pārņem, šķiet ļoti revolucionāras. Meitene uzsver, ka viņa un Heidens var atstāt iespaidu uz nākamajām paaudzēm, kļūstot par piemēru tam, ko aborigenu jaunieši var dzīvē sasniegt un kas tiem ir iespējams. “Ir svarīgi parādīt, ka ir iespējams pārvarēt barjeras un iepazīt jaunas teritorijas un vietas, tajā pašā laikā saglabājot savu individualitāti un savu kultūru,” saka Taniša.

Lai arī Konači stipendija studijām Romā tiek pasniegta jau 50 gadus, Austrālijas aborigenu saikne ar mūžīgo pilsētu ir meklējama jau senāk. Ekskursijā, ko noorganizēja Austrālijas vēstniecība pie Svētā Krēsla, Heidens un Taniša atklāja, ka Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikā atdusas divi aborigenu semināristi – Diorams un Frensiss Ksaviers Konači, kura vārdā ir nosaukta minētā stipendija.

Abus aborigenu zēnus XIX gadsimta vidū uz Itāliju atveda bīskaps Rozendo Salvado no Jaunnursijas (New Norcia) klostera Austrālijas Rietumos. Diemžēl, viņi abi saslima un nomira, nepaspējot pabeigt studijas seminārā. Piemiņas plāksne bazilikā vēstī par diviem pusaudžiem, kuri ir apbedīti zem bazilikas grīdas. Heidens atzina, cik grūti varētu būt viņiem abiem atstāt visu un visus, un doties tālajā ceļā ne tikai uz citu apvidu, bet uz pavisam citu kontinentu. Tomēr, mūsdienu aborigenu jaunietis šo soli sauc par ļoti iedvesmojošu, par kaut ko lielāku, nekā pats cilvēks.

Gan Heidens, gan Taniša uzsver, ka viņi ir ļoti pateicīgi, saņemot stipendiju, kurai ir liela nozīme ne tikai viņiem pašiem, bet visai Austrālijas iezemiešu kopienai.

Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte