Leons XIV apustuliskajiem nuncijiem: "Jūtieties pāvesta sūtīti misionāri!"

Inese Šteinerte - Vatikāns

Nākamajā dienā pēc Svētā Krēsla Jubilejas svinībām, Leons XIV pieņēma audiencē pontifikālos pārstāvjus pie valstīm un starptautiskajām organizācijām. Viņš pateicās par to, ka viņi ir ieradušies Vatikānā no tuvām un tālām zemēm, kurās kalpo.

 “Jūs jau ar savu personu vien esat Katoliskās Baznīcas attēls, jo nevienā pasaules zemē nepastāv tik universāls diplomātiskais korpuss, kā mūsējais,” teica pāvests, atzīmēdams, ka tajā pašā laikā var teikt, ka nevienā pasaules zemē nav tik vienota diplomātiskā korpusa, cik vienoti ir apustuliskie nunciji. “Tas ir tāpēc,” paskaidroja Leons XIV,  “ka jūsu un mūsu kopība nav tikai funkcionāla, vai ideāla, bet tāpēc, ka mēs esam vienoti Kristū un vienoti Baznīcā.” Pāvests apliecināja, ka Svētā Krēsla diplomātija ar savu personālu veido nevis perfektu, bet ļoti nozīmīgu sava vēstījuma modeli, proti cilvēku brālīguma un visu tautu miera modeli.

 “Dārgie, es speru pirmos soļus šajā kalpojumā, ko Kungs man ir uzticējis,” teica Leons XIV. Tāpat kā iepriekšējās dienās viņš bija izteicis atzinību Vatikāna valsts sekretariātam par palīdzību savā kalpojumā, arī diplomātiem un viņu līdzstrādniekiem viņš pateicās par darbu, šajā gadījumā, par to, ko tie veic vietējās Baznīcās, sastādot dokumentāciju, izdarot pārdomas un sniedzot sintētiskus izklāstus. Pāvests atzīmēja, ka pontifikālo pārstāvniecību tīkls vienmēr ir aktīvs un operatīvs. “Domāju par jūsu centību un organizāciju, bet vēl vairāk par motivācijām, pēc kurām vadāties, par pastorālo stilu un ticības garu, kas jūs iedvesmo,” teica pāvests Vatikāna diplomātiem.

Runājot par nunciju misiju saistībā ar savējo, Svētais tēvs vēlējās dalīties ar viņiem pārdomās par Apustuļu darbos (3,1-10) aprakstīto kroplā izdziedināšanu. Viņš teica, ka šis stāsts labi apraksta Pētera kalpojumu. Pirmā kristīgā kopiena, kas pulcējās ap apustuļiem, zināja, ka tā varēja paļauties uz vienīgo realitāti – uz augšāmcēlušos un dzīvo Jēzu. Kropls vīrs sēž pie svētnīcas durvīm un lūdz ziedojumu. Viņš ir  kā cerību zaudējušās, izmisušās cilvēces attēls. Pāvests atgādināja, ka arī šodien Baznīca bieži satiek vīriešus un sievietes, kuriem vairs nav prieka, kurus sabiedrība ir pastūmusi malā, vai kuriem dzīve ir likusi prasīt ubagu dāvanas savai eksistencei.

Minētajā Svēto Rakstu fragmentā teikts, ka Pēteris paskatījās uz viņu kopā ar Jāni un teica: “Paskaties uz mums!” Kroplais pacēla acis, cerot kaut ko no viņiem saņemt. Taču, Pēteris teica: “Ne sudraba, ne zelta man nav, bet tas, kas ir, to dodu tev: “Jēzus Kristus, Nācarieša vārdā, celies un staigā!” Un paņēmis pie labās rokas, viņš to piecēla. Kroplā kājas un pēdas pēkšņi nostiprinājās un nostājies kājās, viņš sāka staigāt, un kopā ar viņiem ienāca svētnīcā, lēkādams un slavēdams Dievu (sal. 3, 4-8).

Atsaucoties uz Pētera prasību “Paskaties uz mums!”, pāvests norādīja, ka skatīties acīs, nozīmē veidot attiecības. Pētera kalpojums ir veidot attiecības, mest tiltus. Pāvesta pārstāvis galvenokārt kalpo šim acīs skatīšanās aicinājumam.  “Vienmēr esiet Pētera skatiens, esiet vīrieši, kas spēj veidot attiecības tur, kur ir vissmagāk,” aicināja Leons XIV apustuliskos nuncijus. Viņš pamudināja saglabāt to pašu pazemību un to pašu reālismu, kāda ir Pēterim, kurš labi zina, ka pilnīgi visam risinājumu nav. Viņš saka: “Ne sudraba, ne zelta man nav”, taču zina arī, ka tas, kam ir nozīme, ir Kristus, katras eksistences visdziļākā jēga. Tāpēc viņš saka: “Jēzus Kristus, Nācarieša vārdā, celies un staigā!”

 “Dot Kristu, nozīmē dot mīlestību, dot liecību par žēlsirdību, kas ir gatava uz visu,” paskaidroja pāvests un apliecināja, ka viņš paļaujas uz nuncijiem, lai zemēs, kurās tie dzīvo, visi zina, ka Baznīca vienmēr ir gatava uz visu mīlestības dēļ, ka tā vienmēr ir pēdējo, nabadzīgo pusē, un ka vienmēr aizstāvēs sakrālās tiesības ticēt Dievam, ticēt, ka šī dzīve nav bezpalīdzīga šīs pasaules varas priekšā, bet, ka to caurvij noslēpums. Pāvests uzsvēra:

 “Tikai mīlestība ir ticības cienīga nevainīgu cilvēku sāpju, mūsdienu krucifiksu priekšā, kurus daudzi no jums pazīst personīgi, jo jūs kalpojat tautām, kas ir kritušas par upuri kariem, vardarbībai, netaisnībām, vai arī tai nepatiesajai labklājībai, kas rada ilūzijas un pieviļ.”

Leons XIV nuncijiem apliecināja, ka viņu kalpojums notiek “sub umbra Petri” – “Pētera ēnā”, un aicināja, lai tas viņiem nes mierinājumu. Tāpēc viņš vēlējās tiem dāvāt gredzenu, kurā latīņu valodā ir iegravēti šie tikko minētie vārdi.

 “Esiet vienmēr saistīti ar Pēteri, Pētera sargāti, Pētera sūtīti. Tikai paklausībā un kopībā ar pāvestu jūsu kalpojums varēs būt efektīvs Baznīcas celtniecībā kopā ar vietējiem bīskapiem,” skanēja pāvesta novēlējums apustuliskajiem nuncijiem.

Leons XIV aicināja arī raudzīties ar svētījošu skatienu, jo Pētera kalpojums ir svētīt, tas ir, prast vienmēr saskatīt labo, arī to, kas apslēpts, to, kas ir mazākumā. “Jūtieties pāvesta sūtīti misionāri, kas kalpo kopībai, vienotībai, cilvēka personas cieņai, visur veiciniet sirsnīgas un konstruktīvas attiecības ar autoritātēm, ar kurām būsiet aicināti sadarboties,” pamudināja Svētais tēvs. Viņš novēlēja arī, lai nunciju kompetenci vienmēr apgaismo stingra vēlēšanās būt svētiem un atgādināja, ka Svētā Krēsla diplomātiskajā dienestā ir kalpojuši tādi svētie, kā Jānis XXIII un Pāvils VI. Noslēdzot uzrunu, pāvests aicināja nuncijus būt drosmīgiem Kristus lieciniekiem.