Leons XIV sveic Maltas Bruņinieku ordeni svētā Jāņa Kristītāja svētkos
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pievēršoties svētā Jāņa Kristītāja personai, pāvests atzīmē, ka viņš jau kopš savas dzimšanas pildīja no Dieva saņemto misiju būt par Jēzus pasludinātāju. Ar radikālu pašaizliedzību viņš to darīs visu savu dzīvi. Viņa ideja par Mesiju sākumā vēl bija kā par bargu tiesnesi. Taču, Jēzus viņam palīdz šo perspektīvu mainīt, atgriezties, jo īpaši tad, kad Viņš lūdz Jānim sevi nokristīt, pazemīgi ieniris daudzo grēku nožēlotāju pūlī. Pēc tam, Jānis norāda uz Jēzu kā Dieva Jēru, kas noceļ pasaules grēkus. Sekojot viņa aicinājumam, divi viņa mācekļi kļūst par Jēzus mācekļiem. Jānis Kristītājs, atdodot savu dzīvību par patiesību, kļūs par Jēzus liecinieku, kas ir Patiesība.
Maltas Bruņinieku ordeņa piederīgajiem pāvests novēl, lai svētais Jānis Kristītājs apgaismo viņu dzīvi un misiju, ko viņi ir aicināti veikt Baznīcā caur Svētā Gara darbību. Ordeņa harizmas divi aspekti ir mācīt ticību un kalpot nabadzīgajiem. Leons XIV atzīmē, ka tad, ja ordeņa locekļi nesteigtos palīgā nabadzīgajiem un nesludinātu viņiem Dieva mīlestību ar vārdiem un liecību, ordenis zaudētu savu reliģisko raksturu un paliktu vienīgi filantropiska rakstura organizācija.
Pāvests apliecināja, ka priekš daudzajiem labajiem darbiem, ko Maltas Bruņinieku ordenis veic dažādās pasaules vietās, ir nepieciešams daudz līdzekļu, arī materiālo, kā arī daudz lūgšanu. Taču, līdzekļi vienmēr ir jāuzskata tikai par līdzekļiem, kas palīdz sasniegt mērķi. Lai sasniegtu labu mērķi, arī līdzekļiem ir jābūt labiem, lai tie atbilstu Dieva gribai. Arī Jēzus tika kārdināts, kad ļaunais Viņam “rādīja visas pasaules valstības un to godību” (sal. Mt 4,8) un solīja to dot, ja vien Viņš to pielūgtu. Taču, Jēzus tad nebūtu Dieva cietošais kalps, kurš pazemībā atsakās no jebkādas pasaulīgās varas, lai ar mīlestību iegūtu cilvēka mīlestību. Arī šajā kārdinājumā Jēzus apliecina Dieva pārākumu un nepārdod sevi šīs pasaules varai. Ja Jēzus padotos kārdinājumam, Viņš pieņemtu nelikumīgus līdzekļus un nesasniegtu Tēva nosprausto mērķi. Pāvests raksta, ka Maltas ordenis vēstures gaitā atkarībā no apstākļiem izmantoja dažādus līdzekļus, kuri tomēr ir jāizvērtē to pašreizējā derīguma kontekstā, lai sasniegtu ticības mācīšanas un kalpojuma nabadzīgajiem mērķi.
Gadsimtu gaitā Maltas ordenis pieņēma aizvien lielāku nozīmi starptautiskajā vidē, kā arī īpašu suverenitātes veidu ar prerogatīvām, kam ir jākalpo par labu jau pieminētajiem mērķiem. “Ja šīs prerogatīvas tiks izmantotas, ļaujoties pasaulīgumam, varbūt pat to neapzinoties, jūs no sava redzesloka varat pazaudēt mērķi,” brīdina pāvests ordeņa locekļus. Viņš atgādina, ka ļaunā kārdinājumus palīdz atklāt Svētais Gars, tāpēc ir nemitīgi jāizšķiro, kāds gars mūs vada.
Maltas Bruņinieku ordenis iet atjaunotnes ceļu, tāpēc pāvests atgādina tā locekļiem, ka atjaunotne nevar būt vienkārši institucionāla, normatīva. Tai galvenokārt ir jābūt iekšējai, garīgai atjaunotnei. Pakavējies pie ordeņa struktūras un pirms dot savu apustulisko svētību, Leons XIV novēlēja, lai par visiem cēlajiem nodomiem aizbildina Jaunava Marija, svētais Jānis Kristītājs un svētais Gerards.
