Pāvests pie Itālijas prezidenta: miera pamatā – rūpes par cilvēku un sabiedrību

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Vizītes laikā Romas bīskaps uzsvēra, ka ar Kvirināla pili, kas ir Itālijas Republikas prezidenta mītne, cieši saistās katoļu Baznīcas vēsture un daudzu pāvestu piemiņa. “Man ir svarīgi ar šo vizīti atjaunot spēcīgo saikni, kas vieno Pētera sēdekli ar Itālijas tautu, kuru jūs pārstāvat, Itālijas un Svētā Krēsla sirsnīgo divpusējo attiecību ietvarā, kuras jau sen raksturo patiesa draudzība un auglīga savstarpēja sadarbība,” sacīja pāvests, kurš pateicās prezidentam par to, ko Itālijas valdība darīja un turpina darīt, kad Romā notiek dažādi nozīmīgi ekleziāli pasākumi.

Leons XIV pauda atzinību par pūliņiem laikā, kad nomira viņa priekštecis pāvests Francisks. Tieši oficiālās vizītes Kvirinālā laikā, 2017. gada 10. jūnijā, Francisks teica: “Manas saknes ir šajā zemē” – atgādināja Leons XIV. Francisks mīlēja šo zemi un itāliešu tautu. Leons XIV pateicās arī par visu, ko Itālija dara šī Jubilejas gada laikā. Tā ir Cerības jubileja, ko šobrīd svin visa Baznīca. Svētā Krēsla un Itālijas sadarbība dažādos jautājumos jau pati par sevi ir cerības zīme visiem, kuri ierodas ar ticību, lai izietu pa Svētajām durvīm un lūgtos pie apustuļu Pētera un Pāvila kapiem.

Pāvests atgādināja, ka pēc dažiem gadiem tiks atzīmēta Laterāna līgumu parakstīšanas simtgade. Katoļu Baznīca un Itālijas valsts sadarbojas kopējā labuma labā, kalpojot cilvēkam. Šajā sakarā viņš uzsvēra, ka tad, kad ir jāpieņem svarīgi lēmumi un jārīkojas, lai kādā līmenī tas būtu, cilvēka neaizskaramajai cieņai vienmēr ir jābūt pirmajā vietā. Īpaši ir jāiestājas trauslāko un trūcīgāko cilvēku labā. Līdz ar Laterāna līgumu parakstīšanu tika atrisinātas neskaidrības, kas bija radušās pēc Itālijas apvienošanās, un izveidota pašreizējā Vatikāna valsts. Leons XIV pieminēja arī 1984. gada konkordātu, kas noteica, ka Baznīca un valsts ir šķirtas, bet abas sadarbojas kopējā labuma vārdā. Uzrunas turpinājumā katoļu Baznīcas vadītājs pievērsās diviem svarīgiem tematiem – mieram un ģimenei. “Kā jau tas diemžēl ir skaidrs,” viņš sacīja, “mēs dzīvojam laikā, kad līdzās daudzajām cerības pazīmēm ir arī daudz smagu ciešanu, kas skar cilvēci visā pasaulē un prasa steidzamas un vienlaikus tālredzīgas atbildes.”

“Pirmais uzdevums, ko šajā sakarā vēlos pieminēt, ir centieni miera labā. Ir daudz karu, kas posta mūsu planētu, un, skatoties attēlus, lasot ziņas, klausoties, tiekoties ar cilvēkiem, kurus tie sāpīgi skāruši, atbalsojas manu priekšteču spēcīgie un pravietiskie vārdi.”

Šeit Leons XIV atgādināja Benedikta XV brīdinājumu karojošo valstu vadītājiem Pirmā pasaules kara laikā un Pija XII brīdinājumu Otrā pasaules kara priekšvakarā. Leons XIV aicināja ieskatīties to cilvēku sejās un ieklausīties to saucienā, kurus skārušas prātam neaptveramās zvērības, ko pastrādā tie, kas sēj nāvi un iznīcību. Viņš ar svētā Jāņa XXIII vārdiem atgādināja, ka “katrs cilvēks ir persona, tas ir, būtne, kas apveltīta ar prātu un brīvo gribu; tādējādi viņam ir tiesības un pienākumi, kas izriet tieši un vienlaikus no viņa paša dabas: tiesības un pienākumi, kas tādējādi ir universāli, neaizskarami un neatsavināmi” (Pacem in terris, 5). “Tāpēc es atkārtoti uzstājīgi aicinu turpināt darbu, lai atjaunotu mieru visā pasaulē un arvien vairāk kultivētu un veicinātu taisnīguma, vienlīdzības un sadarbības starp tautām principus, kas ir neatņemams šā miera pamats”, piebilda Leons XIV. Viņš arī izmantoja izdevību, lai pateiktos Itālijas valdībai par tās apņemšanos palīdzēt risināt problēmas, ko rada karš un nabadzība pasaulē.

Pāvests norādīja, ka nākamgad Itālija pieminēs svarīgu notikumu: tā atzīmēs 800. gadadienu kopš Itālijas aizbildņa svētā Franciska no Asīzes nāves. Tas sniedz iespēju izcelt ļoti svarīgu svētā Franciska garīgā mantojuma aspektu: pienākumu rūpēties par mūsu kopējo namu. Svētais Francisks mācīja mums pielūgt Radītāju, cienot visas Viņa radības.

Turpinājumā Romas bīskaps minēja straujo dzimstības samazināšanos visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā. Tas prasa centienus pieņemt dažādos līmeņos ģimenei labvēlīgus lēmumus, veicināt tās vērtības un aizstāvēt tās tiesības – viņš norādīja. Tādi vārdi kā “tēvs”, “māte”, “dēls”, “meita”, “vectēvs”, “vecmāte” itāļu tradīcijā spontāni saistās ar mīlestības jūtām, cieņu un nesavtīgu ziedošanos ģimenes un līdz ar to arī visas sabiedrības labā. Šajā sakarā pāvests uzsvēra to, cik svarīgi ir nodrošināt visām ģimenēm nepieciešamo atbalstu, kas attiecas uz pienācīgu darbu un maternitāti un paternitāti. “Darīsim visu iespējamo, lai ģimenes, jo īpaši jaunās ģimenes, varētu ar mierīgi raudzīties nākotnē un kļūt aizvien harmoniskākas,” viņš mudināja.

Šajā kontekstā pāvests atgādināja to, ka ir fundamentāli svarīgi iestāties visos līmeņos dzīvības aizsardzības labā. Dzīvība ir jāsargā no ieņemšanas brīža līdz cilvēka dabiskajai nāvei. Tāpat arī katram atbilstoši savām vajadzībām ir jābūt pieejai medicīniskajiem pakalpojumiem un medikamentiem.

Bez tam Leons XIV izteica pateicību Itālijai par to, ka tā palīdz migrantiem un cenšas cīnīties pret cilvēktirdzniecību. Noslēgumā viņš novēlēja visiem iedzīvotājiem visu to labāko. Itālija ir valsts ar neparasti bagātīgiem resursiem, kas bieži vien ir pieticīgi un apslēpti, tāpēc tie ir jāatklāj no jauna un jāizceļ.