Leons XIV mediķiem: jūsu pienākums – sargāt cilvēka dzīvību

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvests iesāk savu vēstījumu, izceļot “digitālās revolūcijas centrālo lomu” pašreizējā “laikmeta pārmaiņu” kontekstā. “Mēs dzīvojam laikā, kad notiek jauns tehnoloģiskais progress, kas dažos aspektos ir salīdzināms ar rūpniecisko revolūciju, bet citos ir vēl plašāks. Tas dziļi ietekmē mūsu domāšanas veidu, mainot mūsu izpratni par situācijām un to, kā mēs uztveram sevi un citus. Mēs šobrīd mijiedarbojamies ar mašīnām, it kā tās būtu sarunu biedri, tādējādi kļūstot gandrīz par to paplašinājumu,” raksta Leons XIV, uzsverot, ka “šajā ziņā mēs riskējam ne tikai zaudēt no sava redzesloka cilvēkus ap mums, bet arī aizmirst, kā atzīt un novērtēt visu, kas ir patiesi cilvēcīgs”.

Pāvests atzīst, ka “tehnoloģiskā attīstība ir devusi un turpina dot nozīmīgus ieguldījumus cilvēcei, jo īpaši medicīnas un veselības jomā”. Tomēr “lai nodrošinātu patiesu progresu, ir būtiski, lai cilvēka cieņa un kopējais labums turpinātu būt stabilas prioritātes visiem – gan indivīdiem, gan sabiedriskām struktūrām”. Leons XIV atgādina, ka, ja tehnoloģijas un medicīniskā pētniecība tiek izmantotas pret cilvēci vērstu ideoloģiju labā, tad ir viegli saskatīt to destruktīvo potenciālu. “Šajā ziņā vēsture kalpo par brīdinājumu: mūsdienās mūsu rīcībā esošie instrumenti ir vēl jaudīgāki un var radīt vēl postošāku ietekmi uz indivīdu un tautu dzīvi. Tomēr, ja tos kontrolē un izmanto cilvēka labā, šī ietekme var būt arī transformējoša un labvēlīga.”

Dokumenta turpinājumā pāvests atzīst, ka, pēc viņa domām, Pontifikālās Dzīvības akadēmijas un Starptautiskās katoļu medicīnas asociāciju federācijas centieni “izpētīt mākslīgā intelekta potenciālu medicīnā ir ļoti svarīgi”. Leons XIV uzsver, ka veselības aprūpes darbiniekiem ir jābūt cilvēka dzīvības sargātājiem un kalpiem. Tas ir viņu aicinājums un tā ir viņu atbildība. It īpaši tas attiecas uz tiem dzīves posmiem, kuros dzīvība ir vistrauslākā. “To pašu var teikt par visiem, kas ir atbildīgi par mākslīgā intelekta izmantošanu šajā jomā,” raksta pāvests, atgādinot, lai mēs nekad neaizmirstu “ontoloģisko cieņu, kas pienākas cilvēkam kā tādam vienkārši tāpēc, ka viņš eksistē un ir Dieva gribēts, radīts un mīlēts”.

Runājot par cilvēcisko attiecību nozīmi, Romas bīskaps norāda, ka “ārsta profesionalitāte faktiski prasa ne tikai nepieciešamās specifiskās zināšanas, bet arī spēju komunicēt un būt tuvu citiem. To nekad nevar reducēt uz vienkāršu problēmas risināšanu. Tāpat arī tehnoloģiskās ierīces nekad nedrīkst novērst uzmanību no personīgajām attiecībām starp pacientiem un veselības aprūpes sniedzējiem”. Šajā sakarā pāvests uzsver: “Ja mākslīgais intelekts ir jāizmanto cilvēka cieņas un efektīvas veselības aprūpes nodrošināšanai, mums ir jārūpējas, lai tas patiesi uzlabotu savstarpējās attiecības un sniegto aprūpi”.

“Ņemot vērā plašās ekonomiskās intereses, kas bieži vien ir saistītas ar medicīnu un tehnoloģijām, un no tā izrietošo cīņu par kontroli,” dokumenta noslēgumā raksta Leons XIV, “ir būtiski veicināt plašu sadarbību starp visiem, kas strādā veselības aprūpes un politikas jomā, un šī sadarbība ir jāpaplašina tālu ārpus valstu robežām.”