Pāvests: polarizācijas laikmetā Baznīcai jāliecina par vienotību daudzveidībā
Silvija Krivteža - Vatikāns
Svētais tēvs uzsvēra, ka Baznīcas sinodālais ceļš ietver savstarpēju ieklausīšanos un spēju atpazīt Dieva balsi, kas skan caur ticīgo kopienu. Pārdomājot evaņģelizācijas uzdevumus, viņš tēlaini runāja par Baznīcas svētceļojumu pie Dieva, kurā ir svarīgi apvienot atjaunotnes brīvību ar uzticību garīgajam mantojumam.
Īpašu uzmanību pāvests veltīja Spānijas bagātīgajam kristīgajam mantojumam, nosaucot to par dārgumu, kas spēj piesaistīt cilvēkus arī šodien, tostarp neticīgos, kā arī kultūras saitēm, kas ir dziļi ieaustas tautas garīgajā identitātē. Vienlaikus viņš brīdināja no piesaistes struktūrām, kas vairs nekalpo Baznīcas misijai.
Runājot par mūsdienu izaicinājumiem, Romas bīskaps norādīja uz nepieciešamību meklēt jaunus komunikācijas veidus ar sabiedrību, izmantot mūsdienu cilvēkam saprotamu valodu un veidot cieņpilnas attiecības.
Pāvests atzīmēja, ka pieaugošas polarizācijas laikmetā kristīgās kopienas ir aicinātas rādīt pasaulei vienotības piemēru, kurā dažādas dāvanas un harizmas nevis šķeļ, bet gan savstarpēji bagātina viena otru; Kristus vaigs ir atpazīstams dzīvajā Baznīcas mozaīkā.
«Mēs (bīskapi) esam aicināti būt par redzamu vienotības avotu, pirmkārt, ar Kristu, ar mīlestību sargājot saņemto ticību, paklausībā Dieva Vārdam un Baznīcas dzīvajai Tradīcijai; pēc tam – kopībā ar Pētera pēcteci un universālo Baznīcu, ar priesteriem un savu diecēžu kopienām, konsekrētajām personām, ekleziālajām apvienībām un ar katru patiesu harizmu, ko Svētais Gars dāvā vispārējam labumam. Jūsu misija prasa vienotību, kas tiks panākta veicinot dialogu, dziedinot šķelšanos un pavadot cilvēkus, kas uzticēti jūsu gādībai,» teica Svētais tēvs.
Pēc Romas bīskapa vārdiem, rūpes par aicinājumiem nevar reducēt tikai uz statistiku. Jauni aicinājumi uz priesterību dzimst tur, kur ir dzīvas ticīgo kopienas, priecīga ticības liecība un ģimenes, kas atspoguļo uzticības Kristum skaistumu. Bīskapi ir aicināti nodrošināt semināristu garīgo formāciju un veicināt aktīvu sadarbību starp diecēzēm.
Svētais tēvs vēlreiz uzsvēra nepieciešamību pēc patiesības, taisnīguma, dziedināšanas un profilakses attiecībā uz garīdznieku pārkāpumiem, aicinot Baznīcas vadītājus atbildēt ar patiesu uzmanību, efektīvu aizsardzību un reāliem ceļiem uz dziedināšanu.
Leons XIV uzticēja Spānijas bīskapus Dievmātes, Vienotības un Cerības Mātes, aizbildniecībai. Tikšanās noslēdzās ar Spānijas priesteru aizbildņa svētā Jāņa no Avilas lūgšanu: «Ja Tu mani, Kungs, sūti darīt to, ko darīji Tu, tad dāvā man Savu sirdi».
