Leons XIV: kristiešu ceļš – brīvības skola

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Romas bīskaps skaidroja Mateja evaņģēlija fragmentu. Viņš teica:

«Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!

Šodienas Evaņģēlijs (Mt 11, 25-30) aicina mūs pievienoties slavēšanai, ko Jēzus veltī savam Tēvam, "debesu un zemes Kungam" (25). Dieva Dēls, kas tapis cilvēks, atklāj savu mīlestību, iekļaujot pateicībā visu radību.

Šāda spontāna un priecīga žesta vienkāršība atbilst tam, kā rīkojas Dievs, kuram patīk atklāties "mazajiem", paliekot apslēpts "gudrajiem un prātīgajiem" (25). Viņi ir tik pilni ar savām idejām, ka nespēj atpazīt Kristus, Mesijas, klātbūtni, kas apmeklē savu tautu. Cilvēka gudrība tad kļūst par augstprātību, un zināšanas pārvēršas par iedomību. Savukārt patiesā Dieva gudrība atklājas miesas pazemībā, un Viņa mācība adresēta tiem, kuriem ir visgrūtāk: "Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības" (28) - saka Kungs. Iet pie Jēzus nozīmē atsaukties Viņa mīlestībai un dalīties Viņa dzīvē līdz pat krustam, kā Viņš pats mums paskaidroja: "Ja kas grib man sekot, lai aizliedz sevi, uzņemas savu krustu un seko man!" (Mt 16, 24). Tieši mīlestības radītā sevis ziedošanas dāvana ir Jēzus "jūgs" (sal. Mt 11, 29), tas ir, Viņa mācības sintēze, Viņa gudrības sirds, kas deg mīlestībā pret visiem.

Brāļi un māsas, kā krusta smagums var būt "viegls" un "maigs"? Tikai viena iemesla dēļ: tāpēc, ka Kungs to nes pirmais un kopā ar mums visiem, nekad neatstājot mūs vienus tajā, kas mūs nomāc. Kā īsts Skolotājs Jēzus uzņem ļaunuma ievainoto cilvēci, lai rūpētos par to. Tāpēc gudrība, ko Viņš mums dod, ir pestīšanas vēsts, un Viņa jūgs mūs paceļ no katra kritiena. Kad mēs sekojam Kristum, mūsu ceļš nav mokošs askētisms: tā ir brīvības skola, kas nopietni uztver vēstures drāmu un vienmēr izgaismo tās nozīmi, īpaši vistumšākajos brīžos. Patiesi, tikai Jēzus krustā tiek atpestīts ļaunums; tikai Viņa ciešanās mūsu mirstīgais nogurums atrod mierinājumu un atbrīvošanu.

Nebrīvē Kristus ir atbrīvošana. Kara postā Kristus ir cerība. Grēka brīdī Kristus ir piedošana. Tā ir patiesā gudrība, ceļš, pa kuru mēs vēlamies iet kopā, kā mācekļi vienoti Viņa vārdā. Jēzus mums māca šo ceļu kā Dēls, kļūstot par mūsu brāli: Svētā Gara spēkā Viņš pats atklāj Baznīcai patiesību par Dievu un par cilvēku, jo "neviens nepazīst Dēlu, kā tikai Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls un tas, kuram Dēls gribēs to atklāt" (27).

Dārgie, pateicībā Kungam par Viņa mīlestības pilno tuvumu pret mums, lūgsim Jaunavas Marijas, Miera Karalienes, aizbildniecību Baznīcas un visas pasaules labā.»