Pirms 135 gadiem publicēta Leona XIII enciklika "Rerum novarum"
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pirms 135 gadiem izdotā enciklika "Rerum novarum" ("Par jaunām lietām") kļuva par Baznīcas sociālās mācības pamatu un vienu no svarīgākajiem dokumentiem Baznīcas vēsturē. Tā nosaukums atsaucās uz straujām sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām 19. gadsimta beigās. Industriālā revolūcija veicināja tehnoloģisko un ekonomisko attīstību, bet arī padziļināja sociālo nevienlīdzību. Daudzi strādnieki strādāja vairāk nekā desmit stundas dienā bez sociālā nodrošinājuma, pienācīgas algas vai juridiskas aizsardzības. Pāvests toreiz rakstīja: "Protams, nosakot taisnīgu algu, jāņem vērā daudzi apsvērumi; taču kopumā darba devējiem jāatceras, ka, nosakot algu, ne dievišķie, ne cilvēciskie likumi neļauj izmantot cilvēku nabadzību un postu."
Pāvests Leons XIII atzina, ka Baznīca nevar palikt vienaldzīga pret strādājošo ciešanām. Enciklika bija atbilde uz jautājumu, kā veidot taisnīgu sabiedrību strauju ekonomisko pārmaiņu pasaulē.
Starp kapitālismu un sociālismu
Pāvests iebilda gan pret nežēlīgo kapitālismu, kas pazemināja cilvēka cieņu, padarot viņu par ražošanas instrumentu, gan pret sociālismu, kas noraidīja privātīpašumu un reliģiju. Leons XIII atgādināja, ka darbam ir morāla un garīga dimensija un ka cilvēku nevar pakļaut tikai peļņas loģikai. Viņš aizstāvēja tiesības uz privātīpašumu, bet vienlaikus uzsvēra īpašnieku sociālo atbildību un pienākumu rūpēties par kopējo labumu. Enciklikā iekļauti arī tādi postulāti kā tiesības uz taisnīgu algu, atpūtu, ģimenes aizsardzību un strādnieku tiesības veidot arodbiedrības.
Katoļu sociālās mācības pamats
Enciklika "Rerum novarum" aizsāka mūsdienu katoļu sociālās mācības attīstību. Turpmākie pāvesti vairākkārt atgriezās pie Leona XIII dokumenta, attīstot tajā iekļautās atziņas par jauniem sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem. Enciklikas parakstīšanas simtajā gadadienā svētais Jānis Pāvils II izdeva dokumentu "Centesimus annus", kurā atgādināja, ka ekonomiskajai brīvībai ir jābalstās uz patiesību par cilvēku un viņa cieņu. Arī šodien Baznīca pastāvīgi atgriežas pie jautājumiem par sociālo taisnīgumu, ekspluatāciju, nabadzību un ekonomisko atbildību par cilvēci.
Aktualitāte mūsdienās
Lai gan kopš enciklikas publicēšanas ir pagājuši 135 gadi, daudzas no Leona XIII izceltajām problēmām joprojām ir ļoti aktuālas. Nodarbinātības nestabilitāte, strādnieku ekspluatācija, pieaugošā sociālā nevienlīdzība un dzīves pakļaušana tirgus loģikai padara "Rerum Novarum" vēstījumu par svarīgu arī mūsdienās.
Pāvesta Leona XIII dokuments ir sociālās mācības "Lielā harta", kam bija izšķiroša nozīme ne tikai Baznīcai, bet arī visai sabiedrībai. Enciklika "Rerum novarum" veicināja, ka daudzās Eiropas valstīs, īpaši Itālijā un Beļģijā, bet vēlāk arī Francijā, Vācijā un citās valstīs, radās kristīgās arodbiedrības. Katoļu mācības ietekmē 1909. gadā tika nodibināta Starptautiskā darba organizācija. Francijā 1904. gadā notika Pirmā katoļu sociālā nedēļa, kuras tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Enciklikas "Rerum novarum" publicēšanas 40. gadadienā - 1931. gada 15. maijā – klājā nāca otra nozīmīga sociālā enciklika "Quadragesimo anno", kuras autors ir pāvests Pijs XI (1922-1939). Tā ir "enciklika par sociālās sistēmas atjaunošanu un pielāgošanu Evaņģēlija normām".
Nepieciešamība to izsludināt izrietēja gan no mainīgajiem politiskās un sociālās dzīves apstākļiem, gan no dažām interpretācijas neskaidrībām, kas gadu gaitā bija radušās ap Leona XIII dokumentu, īpaši attiecībā uz arodbiedrību nozīmi, darbības jomu vai īpašuma avotiem. Pija XI enciklika zināmā veidā atkārtoja "Rerum novarum" ietverto mācību par vissvarīgākajiem jautājumiem, taču tā pievērsās arī dažām jaunām tēmām, kas saistītas ar darba pasauli.
