Vatikāna muzejos atceras "Romas ekspedīciju" uz Ēģipti

Paolo Ondarza - Vatikāns

25. jūnijā, vēloties šo vēstures lappusi izcelt no aizmirstības, Vatikāna muzejos bija sarīkota konference ar nosaukumu “No Tibras līdz Nīlai”. Par organizatorisko pusi parūpējās muzeja darbiniece no Senās Ēģiptes un Tuvo Austrumu nodaļas Alessija Amenta.

Atskatoties uz seno dienu notikumiem, kuratore pastāstīja, ka ekspedīcijai bija konkrēts mērķis, proti, iegūt alabastra marmora blokus, lai rekonstruētu Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikas altāri, kas bija iznīcināts 1823. gadā notikušajā ugunsgrēkā. Pēc Vatikāna un Ēģiptes galma diplomātiskās apmaiņas, pāvestam tika dota atļauja saņemt dārgo celtniecības materiālu, taču ekspedīcija drīz vien pieņēma daudz plašāku raksturu.

Uz kuģiem kāpa ne tikai tehniķi, kuriem bija jāparūpējas par alabastra ieguvi. Uz to klāja atradās arī tie, kurus tā laika žurnāli sauca par Gregora XVI “laicīgajiem cilvēkiem” (“borghesi”), līdzīgi kā “savants” Napoleona karagājienos. Šo zinātnes vīru uzdevums bija izpētīt teritoriju, tajā esošo floru un faunu, dokumentēt vietējās tradīcijas un ieražas, aprakstīt vietas un pieminekļus, savākt priekšmetus jaunajam muzejam Vatikānā.

Kā konferencē atgādināja Amentas kundze, Romu jau tajā laikā varēja saukt par “Senās Ēģiptes muzeju zem atvērtas debess”. Tā bija vienīgā no lielajām Eiropas galvaspilsētām, kurā kopš antīkiem laikiem glabājās Romas imperatoru atvestie ēģiptiešu pieminekļi. Pēc tam, kad 1822. gadā francūzim Žanam Fransuā Šampoljonam izdevās atšifrēt gravējumus Rozetes akmenī, līdz ar kuru simboliskā veidā dzima ēģiptoloģijas zinātne, uz Romu atvestie pieminekļi un tajos iecirstās zīmes kļuva par pētnieku pastiprinātas uzmanības objektiem.

Šajā kontekstā iekļaujas arī pāvesta Gregora XVI iniciatīva. Alessija Amenta uzsver, ka dažos Senās Ēģiptes rekonstruētajos faktos ir rodams Bībeles notikumu apliecinājums. Pāvests Gregors privātā audiencē pieņēma hieroglifu pētniekus un 1839. gadā izveidoja senēģiptiešu kultūrai veltītu muzeju Vatikāna muzeju ietvaros. Tas sastāv no 9 istabām, kur sakrātas ēģiptiešu senlietas, kā arī Romā izgatavotās imitācijas.

Gatavojoties konferencei, tika izpētīti Vatikāna arhīva dokumenti, kuros rodamas ziņas par minēto ekspedīciju. To klāstā ir ceļojuma dienasgrāmata un apmaiņas vēstules starp ekipāžu un Romu. Tāpat ir atrastas arī ģeogrāfiskās kartes, kas ļauj izpētīt ekspedīcijas maršrutu un daži savāktie priekšmeti. No šīm liecībām var noprast, kādā garā ceļojuma dalībnieki uztvēra sev uzticēto misiju. Viņi apzinājās ne vien tās arheoloģisko, bet arī politisko nozīmīgumu.

Arī Vatikāna muzejos notikusī konference ir izsaukusi multidisciplināru interesi. Tā dēvētā “Romas ekspedīcija” ir izcelta no aizmirstības un vēstī par padziļināta dialoga laiku starp ticību, kultūras diplomātiju un zinātniskajiem pētījumiem.

Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte