Lorenas D’Alessandro ceļš uz svētumu

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pirms dažām dienām pāvests Francisks pieņēma audiencē Kanonizācijas lietu dikastērija prefektu kardinālu Marčello Semeraro, kuru pilnvaroja izsludināt dekrētus par astoņu Dieva kalpu varonīgi praktizētajiem tikumiem. Viņu vidū ir arī itāļu meitene Lorena D’Alessandro. Viņa piedzima 1964. gada 20. novembrī Romā. Desmit gadu vecumā viņai diagnosticēja audzēju kreisajā kājā. 1974. gada 26. septembrī Romas Džemelli slimnīcā viņai veica kaula transplantāciju. Taču pēc diviem gadiem slimība atgriezās un nācās veikt kājas amputāciju.

Neraugoties uz ciešanām un grūtībām, meitene turpināja mācības skolā, gūstot labas sekmes. No 1976. gada viņa strādāja par katehēti Romas draudzē, kas veltīta Čenstohovas Dievmātei. Viņa sagatavoja bērnus Pirmajai svētajai Komūnijai. 1980. gadā Lorena sāka rakstīt dienasgrāmatu. Kopā ar draugiem viņa piedalījās kustības “Atjaunotne Svētajā Garā” rīkotajos pasākumos un iedvesmojās no Tezē kopienas garīguma. 1980. gada vasarā, atgriežoties no svētceļojuma uz Lurdu, meitene uzrakstīja savu testamentu.

1981. gada janvārī viņai tika atklāts audzējs plaušās. Lorena nomira 1981. gada 3. aprīlī Romā, sešpadsmit gadu vecumā. Meitene pieņēma un izdzīvoja savas ciešanas kā līdzdalību Kristus krustā. Viņas garīgā spēka avots bija lūgšana. Skolasbiedri un draugi bija pārsteigti par viņas gaišumu un dzīvesprieku.