Bīskaps Agujars: "No ukraiņu jauniešiem saņēmu drosmi un prieku"

Svitlana Duhoviča - Vatikāns

 Tie bija aizkustinoši brīži, kuros nākamais kardināls Ukrainas jauniešiem, jo īpaši tiem, kuri augustā nevarēs piedalīties Pasaules Jauniešu dienās, nesa pāvesta un visas universālās Baznīcas sveicienu. Taču, arī pats bīskaps daudz saņēma no šiem jauniešiem – drosmi, ticības liecību, cerību. Par to, vēl atrodoties Ukrainā, viņš pastāstīja Vatikāna medijiem:

Ekselence, kāds bija jūsu ceļojuma mērķis Ukrainā un kādus iespaidus no tā guvāt?

Mūsu dārgais pāvests Francisks man vienmēr atgādina, lai es neaizmirstu jauniešus, kuri nevarēs doties uz Lisabonu. Pāvests nemitīgi aicina nosūtīt uzaicinājumu visiem jauniešiem un neaizmirst tos, kuri nevarēs aizbraukt. Apmēram 15 dienas atpakaļ, kad Lisabonā pieņēmu tēvus Valdemaru un Romanu no Ukrainas grieķu-katoļu kopienas, kuri sagatavo jauniešus ceļam, man tika izteikts uzaicinājums ierasties Ukrainā un jauniešus satikt. Domāju, ka tas nebūs iespējams, taču Svētais Gars man atgādināja par dārgā pāvesta Franciska seju un vārdiem, un es tūlīt atbildēju “jā”, un lūk, esmu šeit. Esmu ieradies, pateicoties Dievam par Svēto Garu, kurš mani vadīja šajā misijā. Mani iespaido un prieku rada tas, ka varēju nest dzīvo Kristu šiem Ukrainas jauniešiem un šai tautai-moceklei. Prieku sagādā arī tas, ka arī šeit var satikt dzīvo Kristu – viņu dzīvē, viņu ciešanās, viņu grūtībās, viņu asarās, mūsu mīļoto brāļu un māsu dzīvē un nāvē. Tātad, tie ir unikāli brīži, kas mums palīdz vēl labāk sagatavot nākotni, pārliecībā, ka ir neatliekami jāliecina par dzīvo Kristu cilvēcei, jo lūk, kas notiks, ja izdzēsīsim Dievu no mūsu sirdīm: tā būs cietsirdība, ļaunums, meli, nāve, vardarbība, karš... Pietiek kara!

Jums bija divas tikšanās ar ukraiņu jauniešiem. Kas no tām iespiedies atmiņā?

Vispirms jau Dieva maigums šajās tikšanās reizēs, kas notiek Mātes sirdī. Kā teica pāvests Francisks Fatimā: “mums ir Māte, un tikties ar šiem jauniešiem, šiem pusaudžiem Mātes namā, nozīmē izjust saldu, ļoti īpašu garšu”. Tad, šis prieks, kas rodas, viņus satiekot, jo tādējādi viņi jūtas mīlēti, aprūpēti. Kā vienmēr saka pāvests, mēs vēlamies viņus uzklausīt, vēlamies, lai viņi sapņo, lai ir dzejnieki, arī šajā kara kontekstā, kurā sapņot ir ļoti grūti, par saviem sapņiem viņiem ir jācīnās. No šiem jauniešiem es saņēmu  drosmi un prieku, saskatot dzīvo Kristu viņu acīs un viņu sirdīs, redzot viņu atvērtību būt par savas dzīves un miera, ko tik ļoti vēlam Ukrainai, virzītājiem.

Vai Pasaules Jauniešu dienās Lisabonā būs kāds speciāls brīdis, kas būs veltīts ukraiņu jauniešiem?

Jau ilgāku laiku strādājam ar priesteriem, kuri organizē ukraiņu dalību Pasaules Jauniešu dienās, un mēginām saprast, kas viņus var ievainot un kas varētu kalpot par sava veida dziedinošu līdzekli šajos kara mēnešos, ko piedzīvojam. Tāpēc, mēs negribētu viņus sāpināt vēl vairāk, viņu ciešanām pievienot jaunas ciešanas. Viņu sirds ir ievainota un ir vajadzīgs laiks, kas ir dārgs daudzos mūsu dzīves brīžos. Laiks un lūgšana var dot to, kas nepieciešams, proti, nest miera dāvanu. Protams, mēs gribam lūgt šo miera dāvanu debesu Tēvam, jo miers ir Dieva dāvana. Šajos pasākumos klāt būs gan Ukrainas jaunieši, gan daudzu citu zemju jaunieši, kas šodien, diemžēl, piedzīvo karu, vai jau ilgstoši dzīvo kara apstākļos. Lūgšanas par mieru – tas būs viens no centrālajiem brīžiem Pasaules Jauniešu dienās.

Publicēšanai latviešu valodā sagatavoja Inese Šteinerte