Ulmu ģimene. Vēl nepieredzēta beatifikācija

Inese Šteinerte - Vatikāns

Šī poļu zemnieku ģimene bija tāda pati, kā daudzas tā laika ģimenes – tēvs Juzefs strādāja uz lauka, bet māte Viktorija lielākoties rūpējās par māju un sešiem bērniem. Pasaulē bija jāierodas arī septītajam. Staigājot ikdienas soli, Ulmas dzīvoja pēc Kristus mācības. Bērnu izglītošana ticībā, kopīgas lūgšanas, Svēto Rakstu lasījumi viņus darīja par tiem, ko svētais Jānis Pāvils II savulaik sauca par “mājas Baznīcu”. Ģimene bija atvērta pret visiem, kuriem bija nepieciešama palīdzība. Tajos gados šī palīdzība visvairāk bija vajadzīga vajātajiem ebrejiem. Astoņiem no viņiem – Saulam Goldmanam ar četriem dēliem, Goldai Grīnfeldei un Leai Didnerei ar piecus gadus veco meitiņu Rešlu Ulmas atvēra savas mājas durvis un apzinoties milzīgo risku, piedāvāja patvērumu, ēdienu, kā arī savu draudzību.

“Ulmu ģimeni iepazinu nejauši, stāstu par viņiem neizvēlējos es, bet viņu stāsts izvēlējās mani,” saka itāļu žurnāliste no aģentūras ANSA Manuela Tulli. Viņa kopā ar vēsturnieku, Vatikāna Radio poļu redakcijas vadītāju Pāvelu Rītelu Andrianiku ir uzrakstījuši grāmatu, kas saucas “Nogalināja arī bērnus. Ulmas – ģimene-mocekle, kas palīdzēja ebrejiem”. Tulli kā reportiere tika sūtīta uz Ukrainu, lai sekotu kara hronikai, bet ceļā viņai gadījās pabūt arī Polijas dienvidaustrumos. “Mēs, žurnālisti, bieži dodamies stāstu “medībās”. Šoreiz bija tieši pretēji,” stāsta Tulli. “Polijā daudzviet redzēju šīs ģimenes, kura dzīvoja pirms 80 gadiem, attēlus, zīmējumus un fotogrāfijas. Jāatzīstas, ka sākumā nezināju, kas viņi ir, taču bija prieks uz viņiem skatīties. Tie bija divi jauni vecāki ar daudziem maziem bērniem. Kamēr atrados Polijā, domāju par karu, kas notiek šodien un karu pirms daudziem gadiem. Domāju par poļu tautas draudzību, kas šodien pamudinājusi atvērt māju durvis diviem miljoniem bēgļu. Viesmīlību izrāda ne tikai skolas un klosteri. Toreiz, pirms 80 gadiem, šī jaunā ģimene atvēra savas trūcīgās divistabu mājas durvis astoņiem cilvēkiem.”

“Kad devos prom,” turpina Manuela Tulli, “Ulmu beatifikācijas lietas postulators man iedeva grāmatu, iesakot to izlasīt, lai labāk iepazītu šo ģimeni. Ieliku grāmatu somā un braucu uz Ukrainu. Kad atgriezos Itālijā un uzzināju, ka pāvests ir nolēmis Ulmas beatificēt, to izlasīju.”

Itāļu žurnāliste jūt pamudinājumu atgriezties Markovā, kur apmeklē Ulmu ģimenes māju un atrod tajā Bībeli. Atšķirot kādu lappusi, redz tajā pasvītrotu vārdu “samarietis” un blakus ierakstītu “jā”. Būt par labajiem samariešiem ir bijis Ulmu ģimenes paaicinājums, ko viņi izvēlējušies savas darbīgās un harmoniskās lauku dzīves vienkāršībā. Tas bija vēstures brīdis, kad dominēja vardarbība, naids un šķelšanās. Ulmām bija jāpieredz nodevība un tai sekojošā nacistu ielaušanās viņu nelielajā mājā. Iebrucēji raidīja šāviņus pret bēniņiem, kur slēpās ebreji. Izbēgt slaktiņu neizdevās nevienam. Juzefu un Viktoriju, kurai, iespējams, zvērību priekšā piedzīvotā stresa dēļ bija sākušās dzemdības, nacisti izvilka pagalmā un nošāva pārējo bērnu acu priekšā. Pēc tam tika nošauti arī bērni, ieskaitot to, kurš vēl tikko nāca pasaulē. Pastrādājuši briesmu darbus, slepkavas aizdedzināja māju. Bija 1944. gada 24. marts.  

Priesteris Pāvels Rītels Andrianiks uzsver, ka Ulmu ģimenes nogalināšana nenozīmē tikai kristiešu, bet arī ebreju moceklību. To ir apgalvojis arī Svēto lietu dikastērija konsultants Fransuā Marī Letels avīzē “Osservatore Romano”. Viņš ir norādījis, ka ir nogalināti nevainīgi cilvēki. Priesteris Andrianiks stāsta, ka tad, kad vācu nacisti sāka šaut pret bēniņiem, no griestiem sāka pilēt upuru asinis. Tieši apakšā, uz galda, nenoskaidrotu iemeslu dēļ atradās fotogrāfija, kurā redzamas divas ebreju sievietes, viena no tām ar Dāvida zvaigzni uz rokas. Šī fotogrāfija ir saglabājusies līdz mūsu dienām kā relikvija, kas liecina arī par ebreju moceklību. “Šajā notikumā redz holokausta briesmas un arī Evaņģēlija gaismu, ko izstaro tie, kuri šo gaismu vēlējās iemiesot ikdienas dzīves konkrētībā,” atzīmē priesteris Andrianiks.

Kara ļaunums nav spējis  šo gaismu izdzēst. Taisnīgie starp tautām Izraēlā, svētīgie Katoliskajā Baznīcā. Visi Ulmu ģimenes locekļi, ieskaitot jaundzimušo, ir atzīti par mocekļiem. Kā stāsta Svēto lietu dikastērija prefekts Marčello Semeraro, beatifikācijas petīcijā, ar kuru tika iepazīstināts pāvests, tika iekļauta arī dzimstošā bērna persona. “Tas ir ārkārtēji rets gadījums, ko, atsaucoties uz evaņģēlisko epizodi, varam saukt par Kristību ar asinīm. Tas ir līdzīgi kā ar Nevainīgo Bērniņu nogalināšanu. Arī šī radībiņa, kas ar galvu un daļu ķermeņa bija paspējusi iziet no mātes miesām un šādā stāvoklī atrasta masu kapā, ir atzīta par moceklības cienīgu,” apliecina Svēto lietu dikastērija prefekts.