Meklēt

Argentīnas svētceļnieku tikšanās ar pāvestu Francisku Argentīnas svētceļnieku tikšanās ar pāvestu Francisku  (Vatican Media)

"Mamma Antula" - mīlestības pret atstumtajiem paraugs

Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā piemiņas dienā Svētā Pētera bazilikā notiks argentīniešu "Mammas Antulas" kanonizācijas svinības. Tās vadīs pāvests Francisks.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Piektdien, 9. februārī, Vatikānā Svētais tēvs tikās ar svētceļnieku grupu no Argentīnas. Pāvests pauda prieku par iespēju tikties ar saviem tautiešiem, kuri mēroja tālo ceļu uz Romu, lai piedalītos svētīgās Marijas Antonijas kanonizācijas svinībās, kas notiks 11 februārī Svētā Pētera bazilikā. Francisks apsveica Argentīnas bīskapus, priesterus, konsekrētās personas un lajus. Mammas Antulas mīlestība izpaudās rūpēs par atstumtajiem, kā arī par ticīgo garīgo formāciju. Viņas vēstījumam ir īpaša nozīme arī mūsdienu sabiedrībā, kas riskē aizmirst, ka radikāls individuālisms ir visgrūtāk apkarojamais vīruss. Svētīgā Marija Antonija sniedz mums piemēru un iedvesmu būt par mīlestības un maiguma zīmi visiem mūsu brāļiem un māsām, uzrunā teica Francisks.

Vatikāna preses zālē ceturtdien sapulcējās žurnālisti, lai iepazītos ar 18. gadsimtā dzīvojošās kristīgās lajes Marijas Antonijas de Paza Figuerojas ceļu uz svētumu. Nākamā svētā nodibināja daudzas rekolekciju mājas, veicinot kristīgo laju garīgo formāciju un izplatot ignāciskuma garīgumu. Žurnālistus uzrunāja Buenosairesas arhibīskaps metropolīts Horhe Ignasio Garsija Kuerva, Argentīnas Bīskapu konferences sekretārs, Laplatas diecēzes bīskaps Alberto Džermans Bohatevs un Marijas Antonijas kanonizācijas procesa postulatore Silvija Koreale.

Marija Antonija de Paza Figueroja, saukta par mammu Antulu, piedzima 1730. gadā Silipikā, Santjago del Estero, Argentīnā. Jau agrā bērnībā viņa atklāja ignāciskā garīguma skaistumu. Jezuītu tēva Gaspara Huaresa vadībā viņa veltīja savu dzīvi bērnu izglītošanai, slimnieku un nabadzīgo aprūpei. 1767. gadā, kad no Spānijai piederošām teritorijām tika izraidīti jezuīti, Marija Antonija stingri nolēma turpināt garīgo vingrinājumu apustulātu, atverot rekolekciju mājas, lai tuvinātu visus cilvēkus Dievam.

Ar sava bikstēva un Santjago del Estero diecēzes bīskapa piekrišanu un atblastu Marija Antonija īstenoja šo projektu. Viņa daudz ceļoja, lai izplatītu ingāciskuma garīgumu un atvērtu jaunas rekolekciju mājas. Dedzīgās kristietes vēlme "doties tur, kur Dievs vēl nav pazīstams", aizveda viņu uz Urugvaju un citām valstīm. Buenosairesā viņa atvēra "Santa Casa de Exercicios Espirituales" māju. Viņa nomira 1799. gada 7. martā 69 gadu vecumā. Svētīgās Marijas Antonijas mirstīgās atliekas šodien glabājas Žēlsirdības Dievmātes baznīcā Buenosairesā.

Beunosairesas katedrāle
Beunosairesas katedrāle
09 februāris 2024, 12:35