Betlēmes mērs lūdz pāvesta atbalstu vietējiem ļaudīm

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Pirmā vēstule, ko es uzrakstīju, kļūstot par Betlēmes mēru, bija vēstule pāvestam, jo ticam, ka sākot no šejienes, mēs varam paveikt daudzas lietas un atbalstīt mūsu ļaudis. Un vissvarīgākais ir piešķirt viņiem cerību,” teica Kanavati intervijā Vatikāna Radio. Betlēmes pilsētas vadītājs paskaidroja, ka emigrācija turpina iztukšot Betlēmi, citas Palestīnas pilsētas un visu Svēto Zemi no cilvēkiem, īpaši kristiešiem.

Mērs Kanavati, kurš amatā tika nozīmēts maijā, izteica gandarījumu, ka pāvests Leons XIV ir atbildējis uz viņa aicinājumu satikties un ka, tikšanās laikā viņš pastāstījis Svētajam tēvam par to, cik svarīgi ir “iejaukties tajā, kas norisinās Palestīnā, Gazā, Betlēmē, un saglabāt Svētās Zemes “dzīvos akmeņus”, jo bez “dzīvajiem akmeņiem” Svētā Zeme ir tikai muzejs.”

“Betlēme savulaik bija tikai 37 kvadrātkilometrus liela,” pastāstīja mērs. Tagad, pēc anektēšanas, nometinājumiem un sienas, kas Betlēmi šķīra no Jeruzalemes, pilsētas iedzīvotājiem ir jāsaskaras ar daudzām problēmām, jo īpaši tāpēc, ka jaunie ciemati, kas izauguši ap Betlēmi, ir kļuvuši par konkurentiem resursu ziņā.

Atgriežoties pie jautājuma par kristiešu izceļošanu, Betlēmes pilsētas galva teica, ka visā Svētajā Zemē šobrīd ir palikuši tikai 168 tūkstoši palestīniešu kristiešu, kamēr pasaulē viņu ir 4 miljoni. Tas rāda, cik liels spiediens kristiešiem ir jāpiedzīvo. Kanavati, kurš pats ir kristietis, paskaidroja, ka Betlēmes mēram kristietim ir jābūt saskaņā ar likumu. To ir ieviesuši un patur Palestīnas līderi, kuri vēlas saglabāt vecāko kristīgo kopienu pasaulē. Tomēr, daudzi joprojām izceļo. Tikai pagājušajā gadā vien vairāk nekā tūkstotis Palestīnas kristiešu ir saņēmuši ieceļošanas atļaujas Kanādā, ASV un citās zemēs.

Betlēmes ekonomika, kas ir atkarīga no svētceļniekiem, ir iedragāta kopš 2023. gada 7. oktobra, kad izcēlās karš. Visas viesnīcas – kopumā 84, ir pilnīgi slēgtas. Slēgti ir arī suvenīru veikali. Bezdarba rādītāji no bijušajiem 14% ir nokritušies līdz 65%. Pie tam, darbs Izraēlas teritorijās ir liegts. Pirms tam vairāk nekā 120 tūkstoši betlēmiešu strādāja ārpus pilsētas. Dažiem no viņiem ir aizņēmumi, bet tagad tie slīgst nabadzībā un nespēj sevi nodrošināt ar iztiku.

Problemātiska ir pieeja ūdenim. Palestīniešiem Betlēmē ir liegts rakt akas, lai tiktu pie sava ūdens. “Mēs to pērkam no Izraēlas, bet viņi mums pārdod tikai piekto daļu no tā, kas cilvēkam dienas laikā būtu nepieciešams,” pastāstīja pilsētas vadītājs. Viņš norādīja, ka daži Betlēmes rajoni ūdeni nesaņem 50-60 dienas ilgi, jo traucē barjeras un kontroles punkti, daži no kuriem ir izveidoti pat pilsētā. Pavisam šādu punktu esot vairāk nekā 130.

Mahers Nikola Kanavati atzinīgi novērtēja Itālijas un dažu citu nāciju solidaritāti, kas “piešķir lielāku cerību cilvēkiem, vairo apziņu, ka ir kāds, kurš par tiem rūpējas un nav tos aizmirsis”.