Skolas direktores liecība par svēto Karlo Akutis

Silvija Krivteža - Vatikāns

Karlo Akutis piedzima 1991. gadā Londonā. No 6 līdz 14 gadu vecumam viņš apmeklēja Svētās Marcelinas māsu vadīto skolu Milānā, kas glabā vienkāršas, bet dārgas atmiņas par pusaudzi. Māsa Monika pirms tam bija ticības mācības skolotāja, un Karlo Akutis astoņus gadus bija viņas skolnieks. Pēc māsas teiktā, viņš gāja "parastu ceļu, kas laika gaitā kļuva par kaut ko neparastu".

"Karlo bija labs dēls, labs draugs un labs skolnieks," teica māsa Monika, "bet ne tādā veidā, kā mēs parasti iedomājamies." Zēna sekmes ne vienmēr bija vienādas, un, pēc māsas teiktā, viņš nereti "pārkāpa robežas". Karlo dienasgrāmata nebija perfekta, taču reliģijas mācībā viņam vienmēr bija augstākā atzīme. Pusaudzis bija uzticīgs draugs saviem klases biedriem un aizstāvēja vājākos. Viņš bija paklausīgs dēls saviem vecākiem, lai gan viņam piemita tipiska pusaudža tieksme pēc brīvības. Aiz svētuma oreola viņš palika pusaudzis: ar smaidu, ar viltīgiem jautājumiem skolotājiem, ar atjautību, lai izvairītos no mājasdarbiem.

Māsa Monika ar smaidu atceras, kā Karlo reiz paslēpās skapī kopā ar draugu: zēni pēc tam tik ļoti nobiedēja matemātikas skolotāju, ka bija jāizsauc direktors. Pēc māsas teiktā, Karlo ticību nekādā gadījumā nevar saukt par ārišķīgu: svētums bija viņa dzīve. "Viņš nestaigāja apkārt ar rožukroni rokā, skaitot kādas īpašas lūgšanas," skaidro māsa. Karlo Akutis ticība bija viņa "dzīves kompass".