Paziņots 60. Pasaules Sociālo komunikāciju dienas temats
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Būdami katoļi, mēs varam dot un mums ir jādod konkrēts ieguldījums, lai cilvēki, jo īpaši jaunieši, iegūst kritiskas domāšanas spējas un aug gara brīvībā”, teikts paziņojumā, ko izdevis Svētā Krēsla Komunikācijas dikastērijs. Tajā lasām, ka “izglītības sistēmās aizvien neatliekamāk ir jāievieš alfabetizācija, jeb apmācība, kas koncentrēta uz šīm jaunajām tehnoloģijām, jo īpaši mākslīgā intelekta jomā. Angliski šī apmācība saucas “Media and Artificial Intelligence Literacy”, saīsināti MAIL.
Mūsdienu komunikācijas ekosistēmās tehnoloģija veicina pirms tam vēl nepieredzētus interaktivitātes veidus, taču komunikācijas nākotnei ir jānodrošina, lai mašīnas kalpotu par cilvēka dzīves un saziņas instrumentiem, nevis lai tās kļūtu par spēku, kas sagrauj cilvēka balsi”.
“Līdz ar mākslīgo intelektu paveras lielas iespējas, bet arī reāli riski,” lasām Komunikācijas dikastērija tekstā. Šodien “cilvēku dzimumam” ir priekšrocības, kas nebija iedomājamas vēl pirms dažiem gadiem, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošana tekstu un sarunu rediģēšanā, vai arī algoritmi, kas selekcionē ziņu saturu. “Lai arī šie instrumenti piedāvā efektivitāti un nodrošina plašu izplatību, tie nevar aizstāt tādas unikālas, tikai cilvēkam piemītošas spējas, kā empātija, ētika un morālā atbildība,” apliecina Komunikācijas dikastērijs. Publiskā komunikācija prasa cilvēka spriedumu, nevis tikai datu shēmas, tāpēc, ir jānodrošina, lai cilvēcība paliek par vadošo elementu.
Tekstā tiek izcelti daži riski, piemēram, ar mākslīgo intelektu izveidots saturs, kas “var raisīt apbrīnu, taču tas ir maldinošs, manipulējošs un postošs”. Tas var vairot “aizspriedumus un stereotipus”, vai izplatīt “dezinformāciju, simulējot cilvēku balsis un sejas”.
Paziņojumā teikts arī, ka šīs tehnoloģijas var “iespiesties cilvēku privātajā dzīvē un intimitātē bez viņu piekrišanas”, vai radīt “pārmērīgu atkarību”, kas “vājina kritisko domāšanu un radošās spējas”. Bez tam, Komunikācijas dikastērijs atzīmē, ka “šo sistēmu monopolistiska kontrole rada bažas par varas centralizāciju un nevienlīdzību”.
Pāvests vairākkārt ir norādījis, ka Baznīcai ir svarīgi risināt mākslīgā intelekta un jauno tehnoloģiju attīstības izaicinājumus. Tiekoties ar kardināliem dažas dienas pēc savas ievēlēšanas viņš paskaidroja, ka savu pāvesta vārdu ir izvēlējies, iedvesmojoties no Leona XIII, kurš ar vēsturisko encikliku “Rerum novarum” atbildēja uz sociālo jautājumu pirmās lielās industriālās revolūcijas kontekstā. Pāvests Leons XIV teica, ka “šodien Baznīca visiem piedāvā savu sociālās mācības mantojumu, lai atbildētu uz citu industriālo revolūciju un mākslīgā intelekta attīstību, kas rada jaunus izaicinājumus cilvēka cieņas, taisnības un darba aizstāvībā.”
17. jūnija Vēstījumā II gadskārtējās konferences dalībniekiem par mākslīgo intelektu, ētiku un uzņēmumu vadību, Leons XIV uzsvēra, ka “ir nepieciešams izvērtēt mākslīgā intelekta labumus un riskus saskaņā ar “augstāko ētisko” kritēriju, lai “pasargātu katras cilvēka personas neaizskaramo cieņu un respektētu pasaules tautu daudzveidību un to kultūras un garīgās bagātības”.
