Jubilejas gads tuvojas noslēgumam
Silvija Krivteža - Vatikāns
Jubilejas gadā pa Svētās Marijas Madžores bazilikas Svētajām durvīm ir ienākuši vairāk nekā divdesmit miljoni ticīgo no visas pasaules, kuri Dievmātes Salus populi romani skatiena pavadīti, svinēja cerības svētkus. Svēto durvju aizvēršanas datums nav izvēlēts nejauši. Kā zināms, Svētās Marijas Madžores bazilikā glabājas Svētā šūpuļa relikvijas, kurā tika ielikts jaundzimušais Bērns. Šūpulis ir liecinieks tai cerībai, kas ir arī 2025. gada tēma, atgādinot, ka mēs esam aicināti sludināt par Dievu, kas kļuvis cilvēks mūsu pestīšanas dēļ.
Ceremoniju vadīs bazilikas arhipriesteris, kardināls Rolandas Makrickas. Tā sāksies plkst. 17.00 ar Vesperu lūgšanu. Dziesmām skanot, tiks aizvērtas Svētās durvis. Jubilejas gads ir providenciāls notikums visai Baznīcai, aicinot ticīgos uz sirds atgriešanos cerības zīmē, kas nekad nepieviļ. Šo īpašo jubileju, ko pāvests Francisks pasludināja ar bullu Spes non confundit, atklāja viņš pats, bet noslēgs pāvests Leons XIV, kurš par Romas bīskapu tika ievēlēts 2025. gada 8. maijā pēc Franciska nāves 2025. gada 21. aprīlī. Svētā gada atklāšana un noslēgšana divos pontifikātos notika arī 1700. gada jubilejā, ko atklāja Inocents XII un noslēdza Klements XI.
2025. gadā Svētās Marijas Madžores bazilika ieguva papildu nozīmi, ņemot vērā, ka pāvests Francisks to bija izvēlējies par apbedīšanas vietu. Jubilejas svētceļojums, ko dievbijīgi veica miljoniem cilvēku, ir kļuvis arī par aizkustinošu un ilgstošu veltījumu pāvesta Franciska piemiņai, kas joprojām turpinās. Garās rindas, kas vijās pa visu baziliku, liecināja par cilvēku cieņu un mīlestību pret viņu. Šo baziliku ir apmeklējušas aptuveni astoņdesmit oficiālās delegācijas no visas pasaules, kuras savu tautu vārdā lūdzās pie pāvesta Franciska kapa.
Svētās Marijas Madžores bazilikas Svētās durvis veidoja tēlnieks Luidži Enco Matei. Tās 2001. gada 8. decembrī atklāja svētais Jānis Pāvils II. Svētās durvis pirmo reizi atvēra pāvests Francisks 2016. gada 1. janvārī Žēlsirdības jubilejas gadā. Iedvesmojoties no cilvēka attēla uz Turīnas līķauta, tajās attēlota Kristus parādīšanās Marijai, Salus populi romani. Durvju augšējā kreisajā stūrī ir Marijas pasludināšana, bet labajā pusē - Vasarsvētki. Apakšā pa kreisi Efezas koncils, kas pasludināja Mariju par Dievmāti, bet labajā pusē Vatikāna II koncils, kas pasludināja viņu par Baznīcas Māti.
