Arhibīskaps Kulbokas: "Mums ir nepieciešamas neatlaidīgas lūgšanas"
Svitlana Duhoviča - Vatikāns
Intensificējušies ir arī uzbrukumi ar droniem un raķetēm. Saskaņā ar ANO datiem, aug arī upuru skaits civiliedzīvotāju vidū. Bombardējumos ir cietušas vairāk nekā 20 vēstniecības, tajā skaitā apustuliskā nunciatūra Kijivā. Saskaņā ar nuncija teikto, “gandrīz nekas nav palicis pāri no Azerbaidžānas vēstniecības.
Uz jautājumu, ko var darīt Ukrainas labā, Svētā Krēsla diplomāts atbildēja: “Atkārtoju, mums ir nepieciešamas neatlaidīgas lūgšanas.” Visvaldas Kulbokas intervijā atzīmēja, ka Krievija ir pastāvīgais ANO Drošības padomes biedrs un uz to gulstas atbildība par miera un taisnības veicināšanu. Tāpat, arhibīskaps aicināja atcerēties 1994. gada Budapeštas memorandu: Krievija, ASV un Apvienotā Karaliste Ukrainai apsolīja suverenitātes un teritoriālās integritātes garantijas. Pēc tam, 2003. gadā sekoja vienošanās starp Krieviju un Ukrainu par savstarpēju respektīvo robežu atzīšanu, nemaz jau nerunājot par Minskas vienošanos.
Apustuliskais nuncijs Ukrainā atzina, ka ir grūti, tajā skaitā viņam pašam, saprast, kā iziet no šīs vardarbības, kas, šķiet, tikai pieaug un nostiprinās. “Tieši tāpēc es paļaujos uz lūgšanu,” uzsvēra lietuviešu tautības arhibīskaps. Viņš pastāstīja par savu tikšanos ar starpkonfesionālu sieviešu grupu, kas nesen piedalījās audiencē ar pāvestu. Viņas veicina lūgšanu un humanitārās palīdzības vākšanu. “Mēs koncentrējamies uz to, ko varam izdarīt,” viņas teica. “Meklējam protēzi ievainotai meitenei, kura zaudēja roku. Tāpat meklējam protēzes ievainotiem kareivjiem, kā arī bērniem. Cenšamies izvest viņus no valsts, lai tie varētu kaut nedaudz atpūsties un vismaz naktī pagulēt.” Svētā Krēsla diplomāts kā svarīgu faktu izceļ to, ka šīs sievietes necenšas nevienu nosodīt. Viņas saka: “Nav vērts vainot visus krievus, jo mēs taču nezinām, ko pašas darītu, ja dzīvotu tajā pašā politiskajā situācijā.”
Sarunas noslēgumā apustuliskais nuncijs aicināja visus ticīgos atbalstīt Ukrainu galvenokārt garīgā ziņā. Viņš paskaidroja, ka tas nozīmē lūgšanu, humanitāro līdzdalību, solidaritāti un sirds tuvību. Atsaucoties uz pāvesta Leona XIV vārdiem no vēstules spāņu priesteriem, kā arī uz viņa sprediķi Pelnu trešdienā, Visvaldas Kulbokas uzsvēra, ka ir jāiemācās padziļināti lasīt laiku, kurā dzīvojam un iespējas, kuras Kungs paver mūsu priekšā. “Dievs darbojas pat tad, kad cilvēki mieru nemeklē”, viņš atzīmēja. “Ja šodien redzam, kā starptautiskais likums un taisnība starp tautām ir pārvērtušies par pelniem, tad ir jāatceras: pelni ir cilvēki, bet no Dieva vienmēr izriet cerība. Ja cilvēki neko nedara, tad Viņš ņem iniciatīvu savās rokās. Mūsu uzdevums ir saskatīt cerības asnus sarunās starp Ukrainu un Krieviju, palīdzot ASV un citām valstīm, pat tad, ja šīs sarunas ir ļoti ierobežotas nopietnu grūtību dēļ”.
Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
