Francijas Bīskapu konferences vadītājs par gaidāmo pāvesta vizīti
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Kardināls Avelins uzsvēra, ka pāvesta vizīte Francijā ir bijusi ilgi gaidīta un cerēta. Jau kopš Leona XIV pontifikāta sākuma abu pušu sarunās tikusi apspriesta šāda apmeklējuma iespējamība. Kardināls norādīja uz pāvesta personīgo un dziļo saikni ar Franciju un mīlestību pret tās vēsturi. Francija ir devusi Baznīcai daudzus svētos. Vizīte tiek uzskatīta par lielu svētību un žēlastību. Nākamo četru mēnešu laikā notiks intensīva garīgā un praktiskā sagatavošanās Svētā tēva uzņemšanai.
Kaut arī pilna vizītes programma vēl nav publicēta, ir zināmas divas galvenās pieturvietas – Parīze un Lurda. Parīzē pāvestam paredzēta uzstāšanās UNESCO galvenajā mītnē, savukārt Lurdas apmeklējums iezīmēs vizītes izteikti garīgo un pastorālo dimensiju. Kardināls piebilda, ka, lai gan četru dienu ceļojums ir īss, laika gaitā un atkarībā no pāvesta veselības stāvokļa varētu rasties iespējas arī citām tikšanās reizēm nākotnē.
Francijas katoļu Baznīcas kontrasti un izaicinājumi
Raksturojot pašreizējo situāciju valstī, kardināls Avelins izgaismoja izteiktos kontrastus, ar kuriem saskaras Francijas kristieši. No vienas puses, ir vērojama ļoti iepriecinoša tendence – pieaug to jauniešu un pieaugušo skaits, kuri no jauna atklāj Kristu un izvēlas saņemt Kristības un Iestiprināšanas sakramentu. Kā piemēru kardināls minēja savu pašreizējo svētceļojumu uz Lurdu, kurā 1500 Marseļas diecēzes svētceļnieku vidū piedalās liels skaits jaunu cilvēku, kam šī ir pirmā šāda veida pieredze. Tāpat valstī ir vērojama mariānisko svētnīcu un svētceļojumu popularitātes atjaunotne. Lai šo jauno ticīgo vilni pienācīgi pavadītu un izglītotu, Baznīca meklē jaunus organizatoriskus risinājumus.
No otras puses, pastāv arī nopietnas grūtības. Lauku reģionos katoļu kopienas strauji noveco, un ticīgo skaits sarūk. Turklāt Baznīcu joprojām smagi ietekmē nesenā seksuālās vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas skandālu krīze. Kardināls atzina, ka šis sāpīgais posms vēl nav noslēdzies, un priekšā ir liels darbs, lai atjaunotu uzticību, dziedētu brūces un apliecinātu cieņu cietušajiem. Pāvesta Leona XIV ierašanās mērķis ir uzklausīt Francijas katoļus, sniegt tiem mierinājumu un, pats galvenais, iezīmēt skaidrus “orientierus” jeb darbības plānu turpmākajai misijai vienotībā ar visu Baznīcu.
Izglītība, zinātne un dialogs ar sabiedrību
Būtiska vizītes sastāvdaļa būs Leona XIV uzruna UNESCO mītnē, kas atspoguļos tēmas, kuras pāvests jau sava pirmā pontifikāta gada laikā ir vairākkārt uzsvēris: izglītības fundamentālo lomu, zinātnes un ticības savstarpējo papildināmību, kā arī kultūru kā tiltu uz mieru. Šie jautājumi sasaucas ar savulaik pāvesta Benedikta XVI 2008. gada vizītē paustajām atziņām par ticības un prāta attiecībām.
Kardināls Avelins paskaidroja, ka Francijas Baznīca jau trīs gadus mērķtiecīgi strādā pie izglītības un ģimenes jautājumiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir ne tikai apzināt paša katoļu izglītības tīkla (piemēram, svētā Jāņa Bosko kongregācijas) vērtības un uzlabojamās jomas, bet arī rosināt plašāku sociālo dialogu. Baznīca vēlas aicināt pie viena galda citus izglītības nozares dalībniekus, kuri nepārstāv ticīgo aprindas, lai kopīgi risinātu mūsdienu pedagoģijas un sabiedrības izaicinājumus. UNESCO platforma tam ir izcili piemērota, jo apvieno zinātni, kultūru un izglītību starptautiskā līmenī laikā, kad nepieciešams no jauna nostiprināt starptautisko tiesību principus.
Eiropas vēsturiskā pieredze un samierināšanās kā miera garants
Šis būs jau piektais Leona XIV apustuliskais ceļojums un trešais tieši Eiropas kontinentā, kas patlaban piedzīvo nemierīgu laiku un, iespējams, pat lūzuma punktu savā vēsturē. Runājot par pāvesta vēstījumu Eiropai, kardināls uzsver, ka jebkurš pāvesta ceļojums vienmēr satur universālu vēstījumu visai pasaulei un visiem labas gribas cilvēkiem.
Francijai un Eiropai ir smaga 20. gadsimta karu pieredze, kas reizē kalpo par pierādījumu tam, ka pat pēc visbriesmīgākajām zvērībām ir iespējams veiksmīgs samierināšanās process. Šī kristīgā pārliecība par samierināšanos kā miera dzinējspēku savulaik iedvesmoja tādus ticīgus valstsvīrus kā Alčidi de Gasperi, Konrādu Adenaueru un Robertu Šūmanu izveidot vienotas Eiropas politisko un ekonomisko projektu. Kardināls secināja, ka pašreizējā saspringtajā pasaules kontekstā ir vitāli svarīgi balstīties uz šo Eiropas vēsturisko pieredzi un no jauna apliecināt, ka patiesa samierināšanās ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz miera celtniecību pasaulē.
