Krakova: deviņu saleziāņu priesteru mocekļu beatifikācija
Silvija Krivteža - Vatikāns
Saleziāņu priesteris Jans Sviercs un viņa astoņi biedri no 1941. līdz 1942. gadam gāja krusta ceļu Aušvicas un Dahavas koncentrācijas nometnēs. Pēc tam, kad Vācija 1939. gada 1. septembrī okupēja Poliju, sākās īpaši nežēlīgas katoļu Baznīcas vajāšanas. Priesteri Jans Sviercs, Ignācijs Antonovičs, Ignācijs Dobjašs, Karols Golda, Francišeks Harazims, Ludviks Mročeks, Vlodzimežs Šembeks, Kazimežs Voicehovskis un Francišeks Miska veica pastorālo un izglītojošo darbību un bija tālu no tā laika politiskajiem konfliktiem. Viņus apcietināja un nogalināja tikai tāpēc, ka bija katoļu priesteri.
Savāktās liecības un dokumenti apliecina, ka koncentrācijas nometnēs saleziāņu priesteri tika nežēlīgi spīdzināti. Ieslodzīti barakās, priesteri sniedza garīgu mierinājumu un atbalstu saviem likteņbiedriem. Par spīti pazemojumiem un spīdzināšanai, viņi turpināja liecināt par ticību Kristum. Kā liecina apkopotie dokumenti, priesteri apzinājās, ka nacisti uzskata pastorālo kalpojumu par vēršanos pret režīmu, taču turpināja apustulātu, paliekot uzticīgi savam aicinājumam. Vecākajam no viņiem - priesterim Janam Sviercam bija 64 gadi, jaunākajam - Karolam Goldam - 27.
Beatifikācijas svinības notika Krakovas Svētā Jāņa Pāvila II sanktuārijā. Kardināls Gžegožs Rišs uzsvēra, ka šī vieta nav izvēlēta nejauši. Tai ir dziļa vēsturiska un garīga nozīme. Jaunais Karols Vojtila, kurš kara laikā dzīvoja Krakovas Debņiku rajonā, bija liecinieks saleziāņu priesteru apcietināšanai, kurus vēlāk nacisti aizveda uz Aušvicas koncentrācijas nometni. Šī pieredze atstāja lielu iespaidu nākamā pāvesta dzīvē un ietekmēja viņa priesteriskā aicinājuma nobriešanu. "Es dziļi ticu, ka svētā Jāņa Pāvila II priesteriskais aicinājums dzima no viņu moceklības," savā uzrunā uzsvēra kardināls Rišs.
Pēc Krakovas arhibīskapa vārdiem, beatifikācija ir ne tikai ticības varoņu piemiņa, bet arī iespēja lūgties par jauniem aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvi. "Lai tā kļūst par mūsu lielo lūgšanu par jauniem aicinājumiem. Tie mums ir ļoti nepieciešami," uzsvēra kardināls.
