Pāvests atklāj konsistoriju: trīs norādes kardināliem
Silvija Krivteža - Vatikāns
Sprediķī Svētais tēvs norādīja, ka kardināli ir ieradušies no daudzām pasaules valstīm, savās sirdī nesot ticīgo kopienas, pastorālos plānus un pieredzi. Pāvests uzsvēra, ka visas šīs daudzveidīgās pieredzes balstās Kristū – "īstajā vīna kokā", no kura Baznīca smeļ dzīvību un spēku, lai nestu bagātīgus augļus.
Pāvesta pirmais norādījums bija ticība, kas, kā viņš uzsvēra, atbrīvo cilvēku no grēka un bailēm, kā arī dod spēku drosmīgi sludināt Evaņģēliju. Atsaucoties uz svēto Pētera un Pāvila dzīves liecību, Leons XIV atgādināja, ka Baznīcas misijas efektivitāte nav atkarīga no cilvēciskajām spējām, bet gan no palikšanas Kristū.
"Dzīva Baznīca ir tāda Baznīca, kas tic, pateicoties Svētā Gara dāvanai," viņš uzsvēra, mudinot kardinālus dedzīgi liecināt par ticību, no kuras rodas auglīgs kalpošanas darbs. Otrais pāvesta pārdomu temats bija miers. Leons XIV vērsa uzmanību uz mūsdienu bruņoto konfliktu un starptautisko spriedžu dramatismu, atgādinot, ka visi cilvēki pieder pie vienas ģimenes.
"Karš nekad nav cilvēkam cienīgs un nekad nav Dieva svētīts," – viņš teica, uzsverot, ka miers ir taisnīguma un atbildības prasība par visas cilvēces kopējo labumu. Atsaucoties uz savu encikliku "Magnifica humanitas" un svētā Pāvila VI mācību par "mīlestības civilizāciju", pāvests norādīja, ka Baznīca nestājas nevienas ideoloģijas vai politisko sadalījumu pusē, bet paliek Evaņģēlija balss, kas vērsta pie visām tautām.
Pāvesta trešais norādījums bija paklausība, kas tiek saprasta kā spēja uzklausīt Dievu un uzklausīt vienam otru. Viņš uzsvēra, ka Svētais Gars vada Baznīcu tieši caur kopīgu izšķiršanos un sinodālo ceļu.
Leons XIV skaidroja, ka strauji mainīgā pasaule prasa pastāvīgi meklēt valodu, kas spēj nodot nemainīgās Evaņģēlija patiesības mūsdienu cilvēkiem. Viņš piebilda, ka, neskatoties uz cilvēku ideoloģiju pāreju, Svētais Gars nepārtraukti atjauno Baznīcu, iedvesmojot uz brālību, mīlestību un misionāru dedzību.
