Sāksies rakstnieces Sigridas Undsetes beatifikācijas process

Inese Šteinerte - Vatikāns

 “Viņa ir kas vairāk, nekā grāmatu autore un Nobela prēmijas laureāte,” homīlijā teica bīskaps. “Mums viņa ir kristīgās ticības, tikumīgas dzīves un tiekšanās pēc svētuma paraugs.” Bīskaps Hansens cildināja Sigridas Undsetes nemitīgās rūpes par nabadzīgajiem. Ar savu grāmatu starpniecību viņa iedvesmoja daudzus ticīgos dzīvot Kristū un liecināja tajās par norvēģu viduslaiku svētajiem.

Svētā Mise 8. jūlijā notika ap 1100. gadu dibinātā benediktiešu klostera drupās Seljas salā, kur atradās Norvēģijas pirmais bīskapa sēdeklis un kas tiek uzskatīta par šīs zemes kristietības šūpuli.

Oslo bīskaps paskaidroja ticīgajiem, ka beatifikācijas lieta ir rūpīgs process, kas var aizņemt daudzus gadus. Pirms kandidāts, vai kandidāte tiek kanonizēti, viņus ir nepieciešams beatificēt. Ja visi nepieciešamie rekvizīti ir izpildīti un process tiek pabeigts, pāvests svinīgā Svētajā Misē Svētā Pētera laukumā Vatikānā šo ticīgo pasludina par svētu visā universālajā Baznīcā.

Bīskaps Hansens aicināja ticīgos lūgties par darbu, kas šī gada rudenī tiks uzsākts Oslo diecēzē. “Tāpat kā svētā Sunniva un viņas biedri, arī Sigridai Undsetei priekš mums ir jābūt par Kristū dzīvotas dzīves paraugu,” sacīja Oslo diecēzes ordinārijs.

Rakstniece Sigrida Undsete, kuras darbi ir pazīstami arī Latvijā, ir dzimusi 1882., mirusi 1949. gadā. Katoliskajā Baznīcā viņa tika uzņemta 1924. gada 1. novembrī Svētā Torfinna kapelā Hamarā. 1928. gadā Undsete tika uzņemta arī dominikāņu trešajā laju ordenī. Viņa dzīvoja saskaņā ar dominikāņu garīgumu, savās grāmatās, esejās un lekcijās bija dedzīga viduslaiku kristīgā mantojuma aizstāve. 1928. gadā viņai tika pasniegta Nobela prēmija literatūrā par viduslaiku dzīves atspoguļojumu Skandināvijā. II Pasaules kara laikā Sigridai Undsetei nācās bēgt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņa aktīvi iestājās pret nacismu un cīnījās par Norvēģijas brīvību. Viņa ir apbedīta Lillehammerē, savā dzimtajā Norvēģijā.