Pāvesta Leona XIV apustuliskais ceļojums Eiropas sirdī
Andrea Tornielli
Pēc vizītes Turcijā un Libānā, kas cieš bruņota konflikta sekas; pēc vienas dienas vizītes Monako un pēc 11 dienu ilgā apustuliskā ceļojuma, kas aptvēra četras Āfrikas valstis, šoreiz apustuļa Pētera pēctecis dodas uz Spāniju.
Pirmais posms, Madride, saistās ar tikšanos ar Parlamenta locekļiem: tas būs svarīgs brīdis, lai atgādinātu, ar kādu skatienu Baznīca raugās uz politiku un apņemas kalpot kopējam labumam. Lai sludinātu Evaņģēliju, Baznīca nevar un nedrīkst balstīties uz varu, veidojot saites, kas galu galā aptumšo tās misiju. Kristieši ir aicināti liecināt par Evaņģēliju ar konkrētu darbu, lai padarītu sabiedrību cilvēcīgāku, taisnīgāku un vērīgāku pret vismazākajiem. Baznīca Spānijā, kas aicināta liecināt par polifonisku vienotību polarizācijas laikmetā, pēdējā gadsimta laikā kopā ar visu tautu ir piedzīvojusi pilsoņu kara drāmu, un dažas brūces joprojām nav pilnībā sadzijušas.
Kā sludināt Evaņģēliju sabiedrībā, kuru spēcīgi ietekmējusi sena kristīgā tradīcija, kas veidojusi tās identitāti, bet kura šodien šķiet arvien sekulārāka? Šis ir jautājums, kas faktiski vīsies cauri visam Romas bīskapa ceļojumam. Barselonā, apmeklējot majestātisko Svētās Ģimenes (Sagrada Familia) baziliku, kuras laikā pāvests atklās augstāko – Jēzum Kristum veltīto – torni, ir rodama iespējamā atbilde: caur skaistuma valodu. Baznīca jau kopš seniem laikiem ir runājusi caur mākslu. Neskaitāmas freskas, mozaīkas un skulptūras runā par ticības skaistumu. Svētās Ģimenes bazilika, kas ir pirms simts gadiem mūžībā aizgājušā un pašlaik beatifikācijas ceļā esošā katalāņu arhitekta ticības un talanta auglis, ir spēcīgs šī skaistuma piemērs: tas, kurš uzlūko baziliku, tiek vests ceļojumā caur kristīgās ticības būtību. Antonio Gaudi mācība ir ārkārtīgi aktuāla, īpaši mūsdienu laikmetam un visai Eiropai, kur faktiski ir pārtrūkusi ticības nodošana ģimenē un kur pirmo evaņģelizāciju vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu.
Visbeidzot, posms Grankanārijā un Tenerifē, lai klātienē pieskartos migrantu piedzīvotajai drāmai. Viņi, ja izdzīvo braucienā pāri jūrai, klauvē pie Eiropas durvīm, lai gan Vecais kontinents bieži vien šo ārkārtas situāciju nerisina globāli un organizēti, atstājot vienas pašas tās valstis, kas ir visvairāk pakļautas šim riskam, un starp tām ir arī Spānija. Ir zināms, ka pāvesta vizīte Kanāriju salās bija vēlme, ko jau bija izteicis pāvests Francisks un ko viņa pēctecis tagad īsteno. Pagājušā gada oktobrī Leons XIV publicēja apustulisko mudinājumu "Dilexi te", kas ir iepriekšējā pontifikāta laikā sāktā darba rezultāts. Šajā tekstā uzsvērta saikne starp Kristus mīlestību un aicinājumu būt tuvu nabadzīgajiem, vismazākajiem, cietējiem un svešiniekiem, kurus Jēzus piemin Evaņģēlijā.
Enciklikā "Magnifica humanitas" ("Brīnišķīgā cilvēce") pāvests Leons XIV aicina "raudzīties uz pasauli no apakšas – ar to cilvēku acīm, kuri cieš; raudzīties uz vēsturi ar vājo un sabiedrības atstumto skatienu; interpretēt vēstures notikumus no atraitnes, bāreņa, svešinieka, ievainotā bērna un bēgļa skatupunkta". Tādējādi Kanāriju salu posms ienāk sabiedrības atstumto un vismazāko ciešanu dzīvajā miesā, aicinot kristiešus uz evaņģēlisku liecību. Un vienlaikus tas ir aicinājums uz ikviena atbildību: saglabāt cilvēcību, - redaktora slejā raksta itāļu žurnālists.
