Francisks tiekas ar migrantiem un bēgļiem

Silvija Krivteža - Vatikāns

Svētā tēva vizītes Maltā pēdējais punkts bija migrantu un bēgļu centra "Miera laboratorija" apmeklējums. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāk nekā 200 dažādu tautību migranti. Francisks noklausījās vairāku cilvēku dramatiskās liecības. Uzrunā viņš skaidroja Apustuļu grāmatā aprakstīto notikumu par kuģa avārijā cietušā Pāvila un viņa biedru ierašanos Maltā, kur tika uzņemti ar lielu sirsnību.

"Pēdējos gados šādas avārijas ir piedzīvojuši tūkstošiem cilvēku: vīrieši, sievietes un bērni. Diemžēl daudzi, nesasniedzot krastu, palika jūrā. Šodien mums draud jaunas briesmas. Runa ir par civilizācijas kuģi, kas apdraud ne tikai bēgļus, bet arī mūs visus. Kas ir jādara, lai mēs neaizietu bojā? Mums ir jāuzvedas kā cilvēkiem," teica Francisks, piebilstot, ka migranti nav tikai skaitļi. Viņiem ir seja, savs dzīves stāsts. Viņi ir mūsu brāļi un māsas, kas gaida mūsu palīdzību. Pāvests norādīja arī uz Ukrainas kara bēgļiem, kuri spiesti atstāt savas mājas netaisnīgas un mežonīgas vardarbības dēļ.

Svētā Jāņa XXIII vārdā nosauktais patvēruma meklētāju centrs izveidots 1971. gadā. "Pāvests ir balss, kas runā nabagu vārdā. Tāpēc ir svarīgi, lai visas tautas ieklausītos viņa vārdos," skaidroja centra dibinātājs, franciskāņu tēvs Dionīzijs Mintofs.

Centrā strādā vairāki brīvprātīgie. Tēva Dionīzija labā roka ir Livingstons Ngetuns, students no Kenijas, kurš pirms pāvesta vizītes Maltā nosūtīja viņam vēstuli. Jaunietis patvēruma meklētāju vārdā pateicas Romas bīskapam par atbalstu, rūpēm un uzmanību. "Diemžēl daudziem neizdevās sasniegt Maltas krastus, un Vidusjūra kļuva par viņu kapsētu. Nezināšanas un alkatības dēļ vēl daudzi paliks jūrā. Mēs ceram, ka tava vizīte pievērsīs šai traģēdijai lielāku uzmanību. Ziņa par tavu ierašanos atmodināja mūsos lielu cerību, ka ilgas kļūs par īstenību", raksta Livingstons.

Šobrīd centrā uzturas vairāk nekā 50 migranti no Mali, Eritrejas, Etiopijas, Gvinejas un Senegālas. Tajā tiek uzņemtas personas, kas meklē politisko patvērumu. Centrā darbojas informācijas punkts un interneta kafejnīca, kas ļauj migrantiem uzturēt kontaktus ar savām ģimenēm. Centrs izveidots pirms piecdesmit gadiem, kad Maltas krastos piestāja pirmā laiva ar migrantiem. Toreiz viņiem vēl nebija vietas. Šodien viņiem ir pajumte un iztika. Viņi apmeklē skolu un saņem medicīniskos pakalpojumus, – stāsta tēvs Dionīzijs.