Lai Akvila kļūst par piedošanas, miera un izlīgšanas galvaspilsētu!
Silvija Krivteža - Vatikāns
"Lai Akvila kļūst par piedošanas, miera un izlīgšanas galvaspilsētu!" – aicināja pāvests. Akvilas Svētās Marijas Kolemadžo bazilikas laukumā viņš vadīja dievkalpojumu, lūdzās par mieru Ukrainā un visā pasaulē un pirmo reizi 728 gadu laikā atvēra bazilikas Svētās durvis. 2009. gada aprīlī pilsētu skāra postoša zemestrīce, kurā gāja bojā 308 cilvēki un aptuveni 1500 tika ievainoti.
Homīlijā Svētais tēvs runāja par "Perdonanza Celestiniana" – "Celestīna Piedošanas" svētku nozīmi. "Pāvests Celestīns V iegāja vēsturē ne tikai tāpēc, ka atkāpās no amata pienākumu pildīšanas, bet gan tāpēc, ka pazemīgi pildīja Dieva gribu," teica Francisks. Pazemīgi cilvēki citu cilvēku acīs šķiet vāji un neveiksmīgi, taču patiesībā tieši viņi ir uzvarētāji, jo pilnībā uzticas Dievam un īsteno Viņa gribu.
Vārda liturģija mūs aicina būt pazemīgiem un lēnprātīgiem. Pazemība nenozīmē sevis noniecināšanu, bet gan veselīgu reālismu, kas palīdz saskatīt ne tikai savas spējas, bet arī savu vājumu. Pazemība mudina vērst skatienu uz Dievu. Tikai Viņš var dāvāt to, ko mēs paši nevaram iegūt. Pazemīgo cilvēku spēks ir Kungs, nevis stratēģijas, cilvēciskie līdzekļi, šīs pasaules loģika, sprediķī teica pāvests.
Pāvests Celestīns V bija drosmīgs Evaņģēlija liecinieks, kuru pakļaut nespēja nekāda vara. Viņā mēs apbrīnojam Baznīcu, kas ir brīva no pasaulīgās loģikas un drosmīgi liecina par Dievu, kas ir Žēlsirdība. Tā ir Evaņģēlija būtība, jo žēlsirdība ir spēja mīlēt, neskatoties uz savu vājumu, atgādināja Francisks.
Turpinot uzrunu, pāvests uzsvēra, ka iegūtā žēlsirdības pieredze palīdz mums izdzīvot savu dzīvi ar prieku, liek justies pieņemtiem, atjaunotiem, stiprinātiem un dziedinātiem. "Piedošana ir pāreja no nāves uz dzīvību, no ciešanu un vainas izjūtas uz brīvību un prieku. Lai šī svētnīca ir vieta, kur varam izlīgt ar Dievu un brāļiem, saņemt žēlastību, kas palīdz piecelties un sākt no jauna. Lai tā ir piedošanas svētvieta ne tikai reizi gadā, bet vienmēr. Jo mieru mēs veidojam caur saņemto un dāvāto piedošanas žēlastību," sacīja Svētais tēvs.
Pieminot pirms 13 gadiem notikušo zemestrīci, pāvests uzsvēra, ka šis smagais pārbaudījums mums visiem lika apzināties savu trauslumu un bezspēcību, redzot, kā vienā mirklī sabrūk viss, kas gadiem ilgi celts un veidots. Daudzi zaudēja savus tuviniekus un draugus. Francisks skaidroja, ka ir iespējama arī cita veida zemestrīce, proti, "dvēseles satricinājums". Šādos brīžos varam zaudēt visu, bet varam arī mācīties būt pazemīgiem, varam ļauties skumjām un izmisumam, bet varam mācīties būt lēnprātīgiem. Pazemība un lēnprātība ir žēlsirdīga cilvēka īpašības, norādīja Svētais tēvs.
Skaidrojot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus mudina aicinātos uz mielastu necensties ieņemt pirmās vietas, Francisks norādīja, ka cilvēki pārāk bieži domā, ka viņu cieņa ir atkarīga no vietas šajā pasaulē. "Taču cilvēks nav vieta, ko viņš ieņem, bet gan brīvība, kas pilnībā atklājas tad, kad spēj ieņemt pēdējo vietu, kā Kristus. Kamēr mēs nesapratīsim, ka Evaņģēlija revolūcija ir saistīta ar šāda veida brīvību, mēs turpināsim pieredzēt karus, vardarbību un netaisnību, kas nav nekas cits kā iekšējās brīvības trūkuma ārējā izpausme. Kur nav iekšējās brīvības, tur ceļu bruģē egoisms, individuālisms un savtīgums. Brāļi un māsas, lai Akvila kļūst par piedošanas, miera un izlīguma galvaspilsētu!" – aicināja Francisks.
Akvilas arhibīskaps Džusepe Petroki pateicās pāvestam par vizīti. Viņš uzsvēra, ka Svētās durvis, kas simbolizē piedošanu, būs atvērtas ne tikai svētceļniekiem, kas apmeklēs šo vietu, bet būs plaši atvērtas arī pasaulei. Arhibīskaps pauda cerību, ka visas tautas, īpaši tās, kas piedzīvo konfliktus un šķelšanos, varēs iziet tām cauri, lai "no jauna atklātu solidaritātes un miera ceļus".
