Pāvests bērniem: "Smaids ir zieds, kas uzplaukst mīlestības siltumā"

Jānis Evertovskis - Vatikāns

Pāvests savā uzrunā apliecināja, ka tā ir kopiena, kas pieņem katru cilvēku tādu, kāds viņš ir, un palīdz citiem viņu ieraudzīt tādu, kādu viņu redz Dievs. Kāds ir Dieva skatiens? Dievs uzlūko ar mīlestību. Dievs zina katra no mums vārdu. Mēs neesam anonīmi, neesam fotokopijas. Mēs visi esam oriģināli, un tādiem mums jābūt – uzsvēra Svētais tēvs. Dievs pazīst katru no mums, ziņa mūsu vārdu, zina, kā mēs izskatāmies. Mēs esam unikāli. Protams, mums ir arī savi ierobežojumi. Dažiem no mums ir, diemžēl, jāsadzīvo ar ļoti smagiem ierobežojumiem. Taču tas neko neatņem no mūsu personas vērtības: katrs ir unikāls, katrs ir Dieva bērns, ikviens ir Jēzus brālis vai māsa.

Francisks atgādināja, ka Dievs redz mūsu ierobežojumus un palīdz mums tos panest. Taču Dievs skatās ar sirdi un jo īpaši redz katru personu tās pilnībā. Viņš redz mūsos sava Dēla Jēzus attēlu un ar savu mīlestību palīdz mums aizvien vairāk Viņam līdzināties.

Pāvests norādīja, ka pastāv dažas zīmes, pēc kurām mēs varam saprast, kad cilvēks tiek ar mīlestību pieņemts, kad kāds zēns vai meitene, jaunietis vai jauniete, vai arī kāds pieaugušais tiek uzlūkots ar paša Dieva skatienu. Kādas ir šīs zīmes? Svētais tēvs norādīja uz vienu no tām, proti, smaidu. Kad cilvēks tiek pieņemts un jūtas mīlēts, viņš, neskatoties uz grūtībām, spēj smaidīt. Kad mamma skatās uz savu jaundzimušo bērnu un smaida, tad arī viņš sāk smaidīt. “Smaids ir zieds, kas uzplaukst mīlestības siltumā”, sacīja pāvests.

Turpinājumā Francisks pievērsās minētās kopienas aizsākumiem un tā sauktajām “ģimenes mājām”, kuras tapa, pateicoties priesterim Oreste Benci. Viņš bija priesteris, kurš uzlūkoja zēnus un meitenes ar Jēzus acīm un Jēzus sirdi. Atrodoties līdzās tiem, kuri slikti uzvedās, viņš saprata, ka tiem ir pietrūcis tēva, mātes un brāļu mīlestības un sirsnības. Tad viņš Svētā Gara spēkā iesāka šo “pilnā laika uzņemšanas pieredzi” un dalīšanos ikdienas dzīvē. Tādā veidā radās “ģimenes māja”. Kopiena izplatījās pa Itāliju un ārpus tās. Šodien daudzi tēti un mammas atver savas mājas durvis, lai sagādātu ģimenisku atmosfēru tiem, kuriem tās nav. Kopiena ir īsta ģimene, kurā atrodas vieta visiem – bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sirmgalvjiem, vietējiem un svešiniekiem, un katram, kurš meklē kādu atbalsta punktu, no kā “atsperties”, vai ģimeni sev apkārt. Svētais tēvs piebilda, ka ģimene ir vieta, kur parūpēties par visiem – gan par tiem, kuri tiek uzņemti, gan par tiem, kuri uzņem, jo tā ir atbilde cilvēkā ieliktajai dabiskajai vajadzībai pēc attiecībām.

“Un tagad, dārgie draugi, es gribu pie dažiem no jums vērsties personīgi”, sacīja pāvests. “Es sveicinu 6 gadus veco Frančesko, kurš šodien nevarēja ierasties un lūdzos par viņa mammu, kura ir slima. Es sveicinu 14 gadus veco Bjadžo. Arī viņš nevarēja ierasties, un sūtu viņam svētību. Un tu, Sāra, kurai ir 13 gadi un kura izbēgi no Irākas, glabā savā sirdī savas kvēlās ilgas, lai bērniem netiktu nolaupīta viņu bērnība. Dievs tev palīdzēs tās piepildīt. Tu, kas gribētu satikt savu vecmammu, kura aizgāja uz debesīm, sarunājies ar viņu savā sirdī un seko viņas labajam piemēram, un kādu dienu tu viņu atkal satiksi. Tu, kam, tāpat kā daudziem pusaudžiem, ir grūti saskatīt Mises skaistumu, nebaidies: kad pienāks īstais brīdis, tad dzīvais Jēzus tev atklās savu klātbūtni. Paldies tev, mazais draugs, ka atceries nevainīgos, kuri tiek nogalināti mātes miesās. Un no sirds pateicos jums, bērni un jaunieši, par to, ka jūs katru svētdienu tiekaties tiešsaistē, lai lūgtos Rožukroni. Es gribu jums teikt: jūsu lūgšanu par mieru – pat ja tas tā neliekas – Dievs uzklausa; un mēs ticam, ka Dievs dāvā mieru tūlīt, šodien! Dievs mums to dod, tikai mums pienākas to pieņemt, sirdī un dzīvē. Esiet droši, ka Dievs uzklausa jūsu lūgšanu un ejiet uz priekšu!”