Tuvākmīlestība kā vienīgais līdzeklis pret sociālajiem izaicinājumiem

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvesta iepriekš sagatavoto uzrunu māsas saņēma rakstiskā veidā. Tajā teikts, ka katra harizma Baznīcai ir Dieva dāvana. Harizmas ir žēlastības, kas noteiktā vēstures brīdī ir visvairāk nepieciešamas un ko dod Svētais Gars.

Holokausta laikā apvienības dibinātāja mācīja, ka “ticības priekšraksti uzliek māsām pienākumu aizstāvēt ebrejus, pat riskējot ar savu dzīvību”. Francisks norāda, ka daudzi mocekļi mira par ticību nevis tāpēc, ka viņiem tika liegta brīvība pielūgt Dievu, bet gan tāpēc, ka tie nespēja nedzīvot saskaņā ar savu ticību un līdz ar to tie nevarēja neiestāties par brīvību, taisnīgumu un patiesību. Kā piemēru pāvests min svēto Jāni Kristītāju, kuram tirāns Hērods nocirta galvu par to, ka Jānis viņam aizrādīja, ka tas nedzīvo saskaņā ar Dieva likumu. Jānis Kristītājs bija Patiesības (ar lielo burtu) liecinieks, moceklis.

Atgādinot, ka Dievs iedvesmoja nodibināt minēto apustuliskās dzīves apvienību smagajā starpkaru periodā, pāvests saka: “Mūsu pašreizējais laiks neatšķiras, un šodien, tāpat kā pagātnē, aicinājums būt lieciniekiem ir aizvien aktuāls. Cik būtu skaisti, ja Margeritas vārdi atskanētu jūsu sirdīs ar tādu pašu intensitāti, ar kādu tie noteikti skanēja pirmo māsu sirdīs. Tie jums kalpo kā iedrošinājums un māca stāties pretī sociālajiem izaicinājumiem (…) ar tiem pašiem tuvākmīlestības instrumentiem”.