Pāvests tiekas ar budistiem no Kambodžas
Inese Šteinerte - Vatikāns
Sadarbību starp reliģijām Francisks nosauca par būtisku sabiedrības elementu, kas cilvēkiem ļauj mierīgi sadzīvot kā brāļiem un māsām, kas ir izlīguši savā starpā, kā arī ar vidi, kurā tie dzīvo.
Pāvests atzīmēja, ka šai brīdī, kad cilvēce un planēta atrodas nopietnu draudu priekšā, viesi no Kambodžas par tikšanās tematu ir izvēlējušies “ekoloģisko atgriešanos”. Svētais tēvs to nosauca par pozitīvu zīmi, kas liecina par pieaugošu jūtīgumu un rūpēm par planētas Zeme labklājību, kā arī par ieguldījumu, ko iedvesmojoties no reliģiskās ticības un garīgajām tradīcijām, var sniegt savai dzimtenei, kamēr tā pēc pēdējos gadu desmitos pieredzētās sociālpolitiskās krīzes, iet sociālās atveseļošanās un ekonomiskās rekonstrukcijas ceļu.
Pāvests atzīmēja, ka nabadzība un cieņas trūkums pret marģinalizētajiem rada daudz ciešanu, tāpēc ir nepieciešams veicināt apziņu par vides kontekstu trauslumu. Ar dialoga palīdzību visos līmeņos Francisks aicināja meklēt integrālus risinājumus, kas balstās uz savstarpējo saikni starp cilvēku ģimeni un dabu. Pāvests paskaidroja, ka tāpēc, sekojot savu priekšgājēju iezīmētajam ceļam, viņš turpina aicināt rūpēties par mūsu kopējo namu. Svētais tēvs piebilda, ka šīs rūpes ir arī aicinājums cienīt radīto, cienīt tuvāko, cienīt sevi un cienīt Radītāju. Taču, to nav iespējams panākt bez izmaiņām sirdī, uzskatos un ieradumos.
Francisks norādīja, ka ekoloģiskā atgriešanās notiek, kad tiek atzītas pašreizējās vides krīzes cilvēciskās saknes, kad patiesa grēku nožēla liek palēnināt, vai apstādināt tendences, ideoloģijas un tādu praksi, kas neciena un nodara postu radītajam. Tāpat ekoloģiskā atgriešanās notiek, kad cilvēki cenšas veicināt attīstības modeļus, kuri spēj dziedēt alkatības cirstās brūces, pārmērīgu tieksmi pēc peļņas, solidaritātes trūkumu pret tuvāko un necieņu pret vidi.
Citējot encikliku “Laudato si”, pāvests apgalvoja, ka ekoloģiskās atgriešanās mērķis ir “pārveidot personīgajās ciešanās to, kas notiek pasaulē un tādējādi atzīt, kāds ir devums, ko var sniegt ikviens” (19). Francisks piebilda, ka ekoloģiskā atgriešanās aicina mainīt kursu, atteikties no ļaunajiem ieradumiem, lai kopā varētu sapņot, radīt un darboties, īstenojot taisnīgu un vienlīdzīgu nākotni.
Uzrunājot Kambodžas budistu delegāciju, Romas bīskaps atzīmēja, ka dialogs atklāj bagātības, ko respektīvās reliģiskās tradīcijas sniedz, atbalstot centienus uzņemties ekoloģisko atbildību. Sekojot principiem, kurus Buda atstāja saviem mācekļiem, to skaitā praksei, kas saucas “metta”, kas nozīmē nedarīt pāri dzīvajām būtnēm, kā arī piekopjot vienkāršu dzīves stilu, budisti var sasniegt līdzjūtīgu attieksmi pret visām dzīvajām radībām, ieskaitot to dabisko dzīves vidi – zemi. Savukārt, kristieši, no savas puses, praktizē ekoloģisko atbildību, kad būdami uzticīgi sargi, aizsargā radīto, veicot darbu, ko Dievs uzticēja cilvēkam.
Tikšanās noslēgumā pāvests vēlreiz pateicās par vizīti un novēlēja, lai Kambodžas budistu uzturēšanās Romā būtu patīkama un bagātinoša. Viņš izteica pārliecību, ka arī tikšanās ar Starpreliģiju dialoga dikastērija pārstāvjiem kalpos par iespēju atklāt jaunus veidus, kā veicināt ekoloģisko atgriešanos caur iniciatīvām, ko ir uzņēmušies budisti un kristieši gan Kambodžā, gan visā reģionā. Pāvests novēlēja bagātīgas Debesu svētības pār saviem viesiem un visiem Kambodžas iedzīvotājiem.
