Francisks: sinodāla Baznīca ir atvērta visiem
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Uzrunājot klātesošos, Svētais tēvs vispirms atgādināja, ka sinodālais gājums attiecas uz visu Baznīcu. “Šis ceļojums iesākās pirms 60 gadiem”, viņš sacīja, “kad svētais Pāvils VI koncila beigās saprata, ka Baznīca rietumos ir pazaudējusi sinodālo garu, un kad viņš izveidoja Bīskapu sinodes sekretariātu. Kā zinām, runa nav par viedokļu izzināšanu vai vienošanos panākšanu, bet par kaut ko citu”.
Lai iedrošinātu Baznīcu Itālijā turpināt šo ceļu, Francisks pievērsās trīs aspektiem. Vispirms viņš mudināja turpināt iet, jo kristīgā dzīve ir ceļš, pa kuru jāturpina virzīties, ļaujoties Svētā Gara vadībai. Svētceļojošās Baznīcas tēlu iezīmē pazemība un nesavtība. Tā iet pa Kalna svētību ceļu. Turpretī tādai Baznīcai, ko nomāks struktūras, birokrātija un formālisms, būs grūti iet uz priekšu vienā solī ar Svēto Garu. Tā paliks stāvam uz vietas un nespēs iziet pretī sava laika cilvēkiem – brīdināja pāvests.
Otrkārt, Romas bīskaps aicināja palikt kopā. Šai sakarā ir jāpretojas kārdinājumam izcelt dažus “kvalificētus darbiniekus”, kuri veic pastorālo darbu, pārējos ticīgos uzskatot par šī darba “saņēmējiem”. Baznīca ir Dieva tauta, un katrs ticīgais, Kristības spēkā, ir arī māceklis misionārs. Līdz ar to ikviens ir aicināts atbilstoši savām harizmām un aicinājumam dot savu ieguldījumu visu labā.
Treškārt, pāvests atgādināja, lai Baznīca būtu atvērta, lai tādējādi tajā atrastu savu vietu arī tie, kuri ar grūtībām to saskata kopienā, kuriem nav teikšanas, kuri, apzinoties savu sarežģīto dzīvi, domā, ka ir nepiemēroti.
Francisks audiences dalībniekus aicināja sargāties no klerikālisma un atgādināja par sinodālā ceļa grupām arī ieslodzījumu vietās, kur ir iespēja ieklausīties ievainotajos cilvēkos, kuri vienlaikus cenšas laboties. Pāvests arī piekodināja neaizmirst, ka šo sinodālo ceļu veic Svētais Gars. Tieši Viņš pamudina mūs klausīties, izgaismo mūsu lēmumus un veicina harmoniju.
