Pāvests nosoda Korāna dedzināšanu Zviedrijā

Inese Šteinerte - Vatikāns

Sarunā ar avīzes “Al Ittihad” direktoru Hamadu Al Kaabi, pāvests atcerējās savu vizīti Abu Dabi 2019. gadā. Viņš izteica atzinību par Apvienoto Arābu Emirātu un šeiha Mohameda bin Zaijeda centieniem izplatīt brālīgumu, mieru un toleranci, kā arī izteica prasību pieaugušajiem, lai tie nepieļauj, ka jaunieši kļūst par civilizāciju sadursmes upuriem. “Manā skatījumā tas ir vienīgais veids, kā jauniešus pasargāt no negatīviem vēstījumiem, no nepatiesām, izgudrotām ziņām, no materiālisma kārdinājumiem, no naida un aizspriedumiem, un neatstāt tos vienus šajā cīņā, bet dot tiem nepieciešamos instrumentus, tādus, kā brīvība, izšķirtspēja un atbildība,” teica Francisks. Viņš paskaidroja, ka brīvība ir cilvēka atšķirības zīme. “Dievs mums ir devis brīvību arī atteikties. Domas un izteiksmes brīvība ir būtiski, lai jauniešiem palīdzētu augt un mācīties,” teica pāvests.  Viņš norādīja, ka pret jauniešiem nevajadzētu izturēties kā pret tādiem, kuri nespēj izvēlēties un pieņemt lēmumus. “Jaunieši ir tagadne un ieguldīt viņos, nozīmē garantēt kontinuitāti,” apgalvoja Francisks, piebilstot, ka vienmēr ir jāseko zelta likumam darīt citiem to, ko vēlamies, lai citi darītu mums.

Atbildot uz jautājumu par “Cilvēces brālīgumu”, pāvests pastāstīja, ka viņš šo dokumentu vienmēr dāvina delegācijām, ko pieņem Vatikānā, jo uzskata, ka tas ir svarīgs teksts ne tikai dialogā starp reliģijām, bet arī mierīgā sadzīvē starp visiem cilvēkiem. “Vai nu būs brālīguma, vai naida civilizācija, vai nākotni celsim kopā, vai arī nākotnes nebūs,” teica Francisks intervijā Apvienoto Arābu Emirātu dienas laikrakstam. Pāvests izteica prieku par to, ka globālā kopiena ir pieņēmusi dokumenta “Par cilvēces brālīgumu” vēsti un mērķus. “Cilvēces brālīgums ir pretinde, kas nepieciešama pasaulei, lai dziedinātos no indes, kas sakrājusies šajās brūcēs,” apgalvoja Francisks, runājot par Korāna dedzināšanu Zviedrijā. Viņš norādīja, ka sadarbība starp reliģijām balstās uz savstarpējības, cieņas pret otru un uz patiesības principiem. Romas bīskaps uzsvēra, ka reliģiju uzdevums ir reliģisko jēgu pārveidot sadarbībā, brālīgumā un konkrētos labā darbos. Viņš piebilda, ka šodien ir vajadzīgi miera celtnieki, nevis ieroču ražotāji, miera celtnieki, nevis konfliktu ierosinātāji, ir vajadzīgi ugunsdzēsēji, nevis dedzinātāji. Ir vajadzīgi izlīgšanas meistari.

Runājot par konkrētiem uzdevumiem un rosinot izrādīt karitatīva rakstura iniciatīvas, pāvests teica: “Ir viegli runāt par brālīgumu, taču brālīguma patiesais mērs ir tas, ko mēs reāli darām, lai konkrētā veidā palīdzētu, atbalstītu, steigtos palīgā, pabarotu un pieņemtu savus brāļus un māsas cilvēciskumā. Katrs labums jau pēc savas dabas ir domāts visiem bez izņēmuma. Ja daru labu tikai tiem, kuri domā, vai tic, kā es, tad mans darbs ir liekulība, jo labums nepazīst diskrimināciju un izslēgšanu.”

Kas attiecas uz teroristiskiem draudiem, Francisks atbildēja ar vārdiem, kas ietverti dokumentā. Viņš nosodīja visas prakses, kas apdraud dzīvību, tādas, kā genocīdi, terorakti, deportācijas, orgānu tirdzniecība, aborts, eitanāzija, kā arī politiku, kas to visu atbalsta. Intervijas noslēgumā Romas bīskaps izteica atzinību par Ābrama namu, kas uzcelts Abu Dabi. Tajā ietilpst Svētā Franciska godam veltīta baznīca, kā arī mošeja un sinagoga. Projekts radies, lai īstenotu cilvēces brālīguma principu. Beigās, runājot par klimata izmaiņām, pāvests teica: “Vienīgais efektīvais veids, kā atrisināt krīzi, ir rast reālus risinājumus reālām ekoloģiskās krīzes problēmām. Deklarācijas ir jāpārveido darbībā pirms nav pārāk vēlu.”