Leons XIV uzrunā Vatikāna valsts sekretariāta darbiniekus
Inese Šteinerte - Vatikāns
Šīs institūcijas vēsture aizsākās XV gadsimta beigās, laika gaitā pieņemot arvien universālāku un plašāku raksturu gan jauno ekleziālo vajadzību, gan attiecību ar valstīm un starptautiskajām organizācijām dēļ. Vēršoties pie saviem līdzstrādniekiem, Leona XIV uzmanībai neizpalika fakts, ka šobrīd gandrīz puse no Vatikāna valsts sekretariāta darbiniekiem ir ticīgie laji. Šeit strādā vairāk kā 50 sieviešu, tostarp reliģisko institūtu piederīgo un laju.
“Runa ir par lielu kopienu, kas strādā līdzās pāvestam,” teica Leons XIV, “mēs kopā dalāmies visā pasaulē klātesošās Dieva tautas jautājumos, grūtībās, izaicinājumos un cerībās. To vienmēr darām, ļaujot izpausties divām būtiskām dimensijām – iemiesošanai un katolicismam”. “Esam iemiesoti laikā un vēsturē,” paskaidroja Svētais tēvs, “jo, ja Dievs ir izvēlējies cilvēcisko ceļu un cilvēku valodas, arī Baznīca ir aicināta sekot pa šo ceļu, lai Evaņģēlija prieks varētu sasniegt visus un to iepazītu pašreizējās kultūras un valodas. Tajā pašā laikā centīsimies saglabāt katolisku, universālu skatienu, kas ļautu mums cienīt dažādas kultūras un uztveres. Tādējādi varēsim būt par darbīgu centru, kas cenšas veidot kopību starp Romas Baznīcu un vietējām Baznīcām, kā arī draudzīgas attiecības starptautiskajā kopienā.”
Pāvests atzīmēja, ka pēdējos gadu desmitos šīs divas dimensijas – būt iemiesotiem laikā un raudzīties ar universālu skatienu, aizvien vairāk izpaužas Romas kūrijas darbā. Šo ceļu ir norādījis pāvests Pāvils VI, kurš, iedvesmojoties no Vatikāna II koncila, ir izjutis Baznīcas nepieciešamību būt uzmanīgai pret vēstures izaicinājumiem, ievērojot “mūsdienu dzīves straujumu” un “mūslaiku mainīgos apstākļus” (“Regimini Ecclesiae”, 15.08.1967). Tajā pašā laikā Pāvils VI izcēla kalpojuma nepieciešamību, kurā izpaustos Baznīcas katolicisms. Tādēļ, viņš deva norādījumus, lai tie, kuri strādā Apustuliskā Krēsla institūcijās, kuras pārvalda Baznīcu, tiktu aicināti no visām pasaules malām.
Pāvests Leons XIV piebilda, ka iemiesošanās, tātad, liek padomāt par realitātes konkrētību un specifiskajiem un partikulārajiem tematiem, kurus traktē dažādi Romas kūrijas organismi. Savukārt, universālums, atgādinot par Baznīcas daudzveidīgās vienotības noslēpumu, prasa sintēzes darbu, kas varētu palīdzēt pāvesta darbībā. “Vatikāna valsts sekretariāts ir šīs saplūsmes un sintēzes gredzens,” rezumēja Leons XIV. Viņš atgādināja, ka pāvests Pāvils VI Vatikāna valsts sekretariātam vēlējās piešķirt jaunu lomu, uzticot tam koordinēt citus Svētā Krēsla dikastērijus un institūcijas.
Vatikāna valsts sekretariāta kā koordinatora loma ir izcelta arī nesen izdotajā Apustuliskajā Konstitūcijā “Praedicate Evangelium”. Tas ir viens no Vispārējo lietu nodaļas uzdevumiem, kas norit substitūta vadībā, palīdzot asesoram. Līdzās Vispārējo lietu nodaļai, jau minētā Konstitūcija norāda uz nodaļu Attiecībām ar valstīm un starptautiskajām organizācijām, ko vada sekretārs ar divu palīgsekretāru palīdzību. Šī nodaļa nodarbojas ar Apustuliskā Krēsla diplomātiskajām un politiskajām attiecībām ar valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem šajā delikātajā vēstures posmā. Savukārt, Diplomātiskā personāla nodaļa līdz ar savu sekretāru un palīgsekretāru rūpējas par pontifikālajām pārstāvniecībām un diplomātiskā korpusa locekļiem Romā un pasaulē.
“Zinu, ka šie uzdevumi ir ļoti darbietilpīgi un dažreiz var tikt nesaprasti,” atzīmēja pāvests Leons XIV, uzrunājot Vatikāna valsts sekretariāta darbiniekus. Viņš tiem izteica savu garīgo tuvību un savu pateicību – pateicību par to, ka Baznīcas labā tie izmanto savas kompetences, par darbu, kas bieži vien ir apslēpts un evaņģēlisko garu, kas to iedvesmo. Jaunais pāvests vēlreiz vēlējās atsaukties uz svēto Pāvilu VI, kurš aicināja, lai “šī vieta netiktu piesārņota ar ambīcijām un antagonismiem, bet būtu patiesa ticības un žēlsirdības kopiena, “pāvesta brāļi un bērni”, kuri dāsni ziedo sevi Baznīcas labā” (sal. “Uzruna Romas kūrijai”, 21.09.1963).
Vatikāna valsts sekretariāta darbiniekus Leons XIV novēlēja Vissvētās Jaunavas Marijas aizbildniecībai, pateicās par viņu lūgšanām un tos svētīja.
