Pāvests tiekas ar Vatikāna observatorijas vasaras skolas dalībniekiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
16. jūnijā, pieņemot viņus audiencē, Leons XIV novēlēja, lai Romā pavadītais laiks, dzīve un studijas kopienā, sniegtu ne tikai akadēmiska un personīga rakstura bagātinājumu, bet ļautu attīstīt draudzību un sadarbības formas, kuras kalpotu zinātnes un cilvēces progresam.
Šogad Vatikāna observatorijas vasaras skola ir veltīta tematam, kas saucas “Universa izpēte ar Džeimsa Veba (James Webb) kosmosa teleskopu”. Pāvests atzīmēja, ka tas dod iespēju pirmo reizi vēsturē dziļāk ielūkoties ārpus saules sistēmas esošo eksoplanētu atmosfērā, kur, iespējams, attīstās dzīvība, un pētīt miglājus, kur formējas pašas planētu sistēmas. Ar Veba teleskopu ir iespējams pat uztvert tālo galaktiku seno gaismu, kas liecina par mūsu universa pašiem sākumiem.
“Svēto Rakstu autoriem, kuri rakstīja pirms tik daudziem gadu simteņiem, šādas privilēģijas nebija,” teica pāvests. “Tomēr, viņu poētiskā un reliģiskā iztēle ļāva iedomāties, kā izskatījās Radīšanas brīdis, kad Baruha grāmatas vārdiem runājot, “zvaigznes spīdēja no savām novērošanas vietām un līksmoja; un viņu Radītājs tās sauca un viņas atbildēja: “Lūk, mēs šeit esam”, priecīgi spīdot Tam, kurš tās radījis” (3:34). “Vai mūsu dienās, Džeimsa Veba attēli neizsauc mūsos izbrīnu un mistisku prieku, kontemplējot to cēlo skaistumu?” jautāja Svētais tēvs.
Pāvests atzinīgi novērtēja zinātnieku komandas veikumu, kuri ar kosmosa teleskopa starpniecību ieguva šos attēlus un iepazīstināja ar tiem plašu publiku. Šo brīnišķīgo instrumentu varēs izmantot visi tie, kuri piedalīsies Vatikāna observatorijas vasaras nometnē, lai padziļinātu zināšanas par visumu, kurā mēs esam pavisam neliela, taču nozīmīga daļa. Leons XIV atzīmēja, ka neviens pie šīm zināšanām nav nonācis viens pats. Katrs ir daļa no lielākas kopienas.
“Padomājiet par visiem cilvēkiem, kuri pēdējo 30 gadu laikā strādāja, lai izveidotu kosmosa teleskopu un tā instrumentus, kā arī par tiem, kuri attīstīja zinātniskās idejas, lai tādu izgatavotu,” rosināja pāvests. Līdzās zinātniekiem, inženieriem un matemātiķiem, viņš aicināja vasaras skolas dalībniekus neaizmirst arī ģimeņu un draugu devumu, lai varētu piedalīties šajā izpētē, kas apkārt esošo pasauli ļauj redzēt jaunā veidā.
Svētais tēvs aicināja arī apzināties, ka tas, ko zinātnieki dara, ir domāts visu cilvēku labumam, tāpēc, ir nepieciešams, lai tie dāsni dalītos ar to, ko iemācās un pieredz. “Nekavējieties dalīties priekā un apbrīnā, ko sagādā “sēklu” kontemplācija, kuras, svētā Augustīna vārdiem runājot, Dievs ir izsējis visuma harmonijā (sal. “De Genesis ad Litteram”, V, 23, 44-45). “Jo vairāk dalīsieties priekā, jo vairāk prieka radīsiet, un tādējādi, ar savām alkām pēc zināšanām, katrs no jums varēs dot ieguldījumu mierīgākas un taisnīgākas pasaules celtniecībā,” teica pāvests jaunajiem visuma pētniekiem.
