Leons XIV: "Miers ir sapnis, pēc kura visvairāk ilgojamies"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Vēstījuma tekstu saietā, ko noorganizēja Bangladešas Bīskapu konference un apustuliskā nunciatūra, nolasīja Starpreliģiju dikastērija prefekts Džordžs Džeikobs Koovakads.
Pamatojoties uz tikšanās tematu, kas saucas “Veicināt harmonijas kultūru starp brāļiem un māsām”, pāvests atzīmē, ka tas atspoguļo brālīgas atvērtības garu, ko labas gribas cilvēki cenšas stiprināt ar citu reliģisko tradīciju piederīgajiem. Vatikāna II koncila Deklarācijā “Nostra Aetate” (1) teikts, ka “cilvēku saimei ir viena izcelsme un viens liktenis Dievā”. “Mēs visi esam Viņa bērni un tāpēc brāļi un māsas,” piebilst Leons XIV, “būdama viena ģimene, mēs dalāmies iespējā un atbildībā turpināt rūpēties par harmoniju un mieru.”
Pāvests norāda, ka šajā sakarā par “kultūru” var runāt divās nozīmēs. Kultūra var nozīmēt bagāto mākslas, ideju un sociālo institūciju mantojumu, kas raksturo katru tautu. Tajā pašā laikā kultūru var saprast kā audzinošu vidi, kā atbalstu izaugsmei. Tāpat kā veselīga ekosistēma ļauj blakus citam pie cita ziedēt dažādiem augiem, tāpat veselīga sociālā kultūra dažādām kopienām ļauj uzplaukt harmonijā. Šāda kultūra ir rūpīgi jākopj. Tai ir nepieciešama patiesības saule, žēlsirdības ūdens, kā arī brīvības un taisnības augsne. No sāpīgiem vēstures brīžiem mēs zinām, ka tad, kad kultūra un harmonija ir liegti, rodas nezāles, kas var apslāpēt mieru. Sāk rasties aizdomas, pastiprinās stereotipi, ekstrēmisti izmanto bailes, lai sētu šķelšanos. Kopā, būdami biedri starpreliģiju dialogā, mēs esam kā dārznieki, kuri kopj šo brālīguma lauku, palīdzot uzturēt dialoga auglību un izravēt aizspriedumu nezāles.
Vēstījuma turpinājumā teikts, ka Starpreliģiju tikšanās Bangladešā ir skaista liecība. Tā apliecina, ka reliģijas, vai izcelsmes atšķirībām nevajadzētu mūs šķirt. Tieši pretēji, satiekot cits citu draudzīgā dialoga garā, mēs kopā nostājamies pret šķeltniecības, naida un vardarbības spēkiem, kas pārāk bieži ir plosījuši cilvēci.
Pāvests apgalvo, ka veidot harmonijas kultūru, nozīmē dalīties ne tikai idejās, bet arī konkrētā pieredzē. “Patiess draudzības starp reliģijām mērs ir mūsu vēlme būt kopā, kalpojot visvājākajiem sabiedrības locekļiem,” viņš raksta. Šajā ziņā tiek pieminēta Bangladeša, kur pēdējos gados ir pieredzēti iedvesmojoši vienotības piemēri, kad dažādu ticību ļaudis sanāca kopā, izrādot solidaritāti un lūdzoties dabas katastrofas un citu traģēdiju laikā.
“Šādi žesti ceļ tiltus starp reliģijām, starp teoriju un praksi, starp kopienām. Tie stiprina arī kopienu pretošanos pret sķeltniecības balsīm. Sadarbība, veicot labos darbus, ir visefektīvākais līdzeklis pret tiem spēkiem, kuri cenšas savest mūs naidā un izraisīt agresiju. Kad dialogs tiek īstenots darbībā, atskan visspēcīgākā vēsts, proti, ka miers, nevis konflikts ir sapnis, pēc kura visvairāk ilgojamies, un, ka šī miera celtniecība ir uzdevums, ko risinām kopā,” teikts Svētā tēva vēstījumā Starpreliģiju tikšanās dalībniekiem.
