Pāvests: būsim mīlestības un miera liecinieki

Silvija Krivteža - Vatikāns

Svētās Annas baznīca -16. gadsimta kulta vieta - kopš 1929. gada ir augustīniešu pastorālajā aprūpē. Pēdējo 100 gadu laikā tā ir uzņēmusi daudzus pāvestus. 1931. gada 7. februārī Pijs XI piedalījās baznīcas jauno ērģeļu pasvētīšanas ceremonijā. Jānis XXIII to apmeklēja 1961. gada 20. janvārī. Pāvils VI tur 1970. gada 29. maijā svinēja savas priesterības 50. gadadienu. Jānis Pāvils II 1978. gada 10. decembrī Mises sprediķī nosauca to par "savu draudzi". 2006. gada 5. februārī Svētās Annas baznīcā dievkalpojumu vadīja Benedikts XVI un 2013. gada 17. martā – pāvests Francisks.

Pēc Laterāna paktu parakstīšanas 1929. gada 30. maijā Pijs XI ar apustulisko konstitūciju Ex Lateranensi pacto izveidoja Svētās Annas draudzi un tās pastorālo aprūpi uzticēja Svētā Augustīna ordeņa mūkiem. Draudzes pirmais prāvests bija Agostino Ruelli, kurš tika iecelts 1929. gada 7. augustā. Pašreizējais prāvests ir augustīniešu tēvs Mario Millardi.

Uzrunājot sapulcējušos ticīgos, pāvests Leons XIV pauda prieku par iespēju svinēt Euharistiju Svētās Annas baznīcā. Viņš apsveica arī augustīniešus, īpaši draudzes prāvestu un Svētā Augustīna ordeņa jauno ģenerālprioru, kā arī priesteri Džoelu Skjavellu, kurš nesen sasniedza “cienījamo 103 gadu vecumu”. Viņš bija šīs draudzes prāvests no 1991. līdz 2006. gadam

Leons XIV uzsvēra, ka šī senā baznīca atrodas īpašā vietā, tā sakot, "uz robežas", jo katru dienu gar Svētās Annas baznīcu plūst ļaužu straume, visi, kas ienāk un iziet no Vatikāna pilsētas. Daži ierodas darba dēļ, citi kā viesi vai svētceļnieki, daži steidzīgi, citi ar satraukumu vai dziļu mieru. Pāvests uzsvēra, ka dievnama durvis ir atvērtas lūgšanai, uzklausīšanai un mīlestībai!

Uzrunas turpinājumā pāvests skaidroja, ka Evaņģēlijs mūs mudina rūpīgi izvērtēt savu saikni ar Kungu un savstarpējās attiecības. Jēzus izvirza skaidru izvēli starp Dievu un bagātību, liekot katram ieņemt skaidru un konsekventu nostāju. "Neviens kalps nevar kalpot diviem kungiem", "jūs nevarat kalpot Dievam un mamonai" (Lk 16,13). Tā nav nejauša izvēle, ne arī tāda, ko laika gaitā var pārskatīt atkarībā no situācijas. Mums ir jāizlemj par patiesu dzīvesveidu, jāizvēlas, kur likt savu sirdi, jānoskaidro, ko mēs patiesi mīlam, kam mēs kalpojam un kas patiesi ir mūsu labums.

Kungs zina, ka mēs esam nabagi, ka mūsu dzīve ir pilna ar vajadzībām. Kopš dzimšanas mums ir vajadzīga aprūpe un mīlestība, mājas, ēdiens, apģērbs. Dzīšanās pēc bagātības mūsu sirdīs var aizstāt Dievu, ja uzskatām, ka tikai tā mūs glābs, kā domā negodīgais pārvaldnieks no līdzības (sal. Lk 16, 3-7). Kārdinājums ir domāt, ka bez Dieva mēs varētu dzīvot labi, bet bez bagātībām mēs būtu nelaimīgi un nomocīti ar tūkstošiem vajadzību. Saskaroties ar grūtībām, mēs jūtamies apdraudēti, bet tā vietā, lai pazemīgi lūgtu palīdzību un dalītos ar citiem, mēs sākam aprēķināt, krāt, kļūstam aizdomīgi un neuzticīgi pret citiem.

Šādas domas pārvērš mūsu tuvāko par konkurentu, sāncensi vai par kādu, ko var izmantot. Kā brīdina pravietis Amoss, tie, kas vēlas pārvērst bagātību par varas instrumentu, alkst "nopirkt nabagus par naudu" (Am 8,6), izmantojot viņu nabadzību. Dievs piešķir radības labumus ikvienam. Tādējādi mūsu kā radību vajadzības liecina par apsolījumu un saikni, par kuru Kungs pats rūpējas. Psalmists apraksta šo gādīgo stilu: Dievs "skatās uz debesīm un zemi"; Viņš "paceļ nabagus no pīšļiem" (Ps 113,6-7). Tā labais Tēvs rīkojas vienmēr un pret visiem: ne tikai pret tiem, kas ir nabagi zemes labumos, bet arī pret garīgo un morālo postu, kas piemeklē gan varenos, gan vājos, gan nabagos, gan bagātos.

Kunga vārds nenostāda cilvēkus vienu pret otru konkurējošās šķirās, bet gan mudina ikvienu uz iekšēju revolūciju, uz atgriešanos, kas sākas sirdī. Tad mūsu rokas būs atvērtas, lai dotu, nevis ņemtu. Tad mūsu prāti būs atvērti, lai plānotu labāku sabiedrību, nevis meklētu izdevīgus darījumus par viszemāko cenu. Kā raksta svētais Pāvils: "Vispirms es uzaicinu tevi lūgt Dievu, pielūgt Viņu, aizlūgt un pateikties Viņam par visiem cilvēkiem: ķēniņiem un visiem varas nesējiem" (1 Tim 2,1).

Šodien Baznīca īpaši lūdzas, lai valstu vadītāji tiktu atbrīvoti no kārdinājuma izmantot bagātību pret cilvēci, pārveidojot to par ieročiem, kas iznīcina tautas, un monopoliem, kas pazemo strādniekus. Tie, kas kalpo Dievam, kļūst brīvi no bagātības, bet tie, kas kalpo bagātībai, paliek tās vergi! Tie, kas meklē taisnīgumu, pārvērš bagātību par kopējo labumu, bet tie, kas meklē varu, pārvērš kopējo labumu par savas alkatības laupījumu.

Svētie Raksti izgaismo šo pieķeršanos materiālajām lietām, kas mulsina mūsu sirdis un sagroza mūsu nākotni.

Dārgie draugi, es pateicos jums par sadarbību dažādos veidos, lai uzturētu dzīvu šīs draudzes kopienu un veiktu dāsnu apustulātu. Es aicinu jūs neatlaidīgi stiprināt cerību turpināt laikā, kad nopietni apdraud karš. Veselas tautas šodien cieš no vardarbības un vēl jo vairāk no nekaunīgas vienaldzības, kas tās atstāj posta liktenī. Saskaroties ar šīm traģēdijām, mēs nevēlamies būt pakļāvīgi, bet gan ar saviem vārdiem un darbiem sludināt, ka Jēzus ir pasaules Glābējs, Tas, kurš mūs atbrīvo no visa ļaunā. Lai Viņa Gars pārveido mūsu sirdis, lai, baroti ar Euharistiju, Baznīcas augstāko dārgumu, mēs varētu kļūt par žēlsirdības un miera lieciniekiem, - teica pāvests.