Leons XIV viesojas uz mācību kuģa Ostijā

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Būdams augustīnietis, daudzreiz esmu šeit pabijis, jo Ostija vienmēr ir bijusi ļoti nozīmīga osta un arī šodien tā ir nozīmīga, jo šeit esat jūs,” pateicoties par viesmīlību, teica Svētais tēvs. Ostijā viņš tika uzņemts uz kuģa “Nave-Scuola MED 25 Bel Espoir” klāja.

Kā liecina kuģa nosaukums, tas kalpo mācību vajadzībām, tāpēc ekipāža sastāv no daudziem jauniem cilvēkiem. Pāvests viņus nosauca par “cerības zīmi Vidusjūrai un pasaulei”. Tā, kā jūrnieku vidū ir dažādu tautību pārstāvji, viņš tos uzrunāja starptautiski plaši izmantotajā angļu valodā. Leons XIV uzrunā pievērsās trim vārdiem, izsakot pārliecību, ka jūrniekiem tie nav sveši viņu darbā un ceļošanā pa Vidusjūru.

Pirmais vārds ir “dialogs”. “Cik svarīgi ir mācīties runāt citam ar citu, apsēsties, mācīties, klausīties, izteikt savas idejas un vērtības, kā arī cienīt citam citu, lai citi justu, ka viņus patiešām klausās,” teica Leons XIV. Viņš apgalvoja, ka dialoga pieredze, ko jūrnieki veicina, apmeklējot dažādas Vidusjūras baseina valstis, ir cerības zīme pasaulei un visiem cilvēkiem, kā arī viņiem pašiem. Tas visiem palīdz mācīties cienīt citam citu. Un tā patiešām ir cerības zīme. 

Svētais tēvs uzrunā pārgāja pie nākamās idejas un tā ir “tiltu celtniecība”. “Tam nav noteikti jābūt tiltam pāri Vidusjūrai, bet gan tiltam starp visiem mums, kā dažādu nāciju cilvēkiem. “No kurienes jūs nākat?” pāvests visiem jūrniekiem bija apvaicājies, viņus satiekot. “Cik skaisti ir iepazīties ar cilvēkiem, ceļojot apkārt Vidusjūrai, satiekot dažādu zemju kultūru ļaudis, kuri runā dažādās valodās,” sacīja Svētais tēvs. Viņš izteica pārliecību, ka jūrnieki, dzīvojot nelielā vidē, kāds ir šis mācību kuģis, mācās sadzīvot cits ar citu, respektēt cits citu un kopā risināt dažādas problēmas.

Trešā ideja, kuru aplūkoja pāvests, ir “miera celtniecība”, it sevišķi tāpēc, kā jauno jūrnieku vidū daži ir no Palestīnas. Romas bīskaps norādīja, ka ir jāmācās būt par miera veicinātājiem pasaulē, kura arvien vairāk un vairāk ir orientēta uz vardarbību, ienaidu, atšķirtību, distancēšanos un polarizāciju. “Mēs varam sanākt kopā, neraugoties uz to, ka esam no dažādām zemēm, pārstāvam dažādas valodas, kultūras, reliģijas, un tomēr, visi esam cilvēciskas būtnes. Mēs visi esam vienīgā Dieva dēli un meitas. Mēs visi dzīvojam kopā šajā pasaulē un uz mums visiem gulstas dalīta atbildība rūpēties par radību, citam par citu un veicināt mieru visā pasaulē,” teica pāvests.

Svētais tēvs sveica visus jūrskolas audzēkņus un viņu skolotājus – pieredzējušos jūrniekus, un apliecināja, ka ir ļoti priecīgs pavadīt kopā ar viņiem pēcpusdienu. “Paldies jums par to, ka esat daļa no tās zīmes pasaulei, kas piešķir cerību,” pateicās Leons XIV. Viņš novēlēja, lai jaunā paaudze, tāda pati, kā šie jūrnieki, turpina būt par miera cēlājiem pasaulē.

Vizītes noslēgumā Svētais tēvs atzinās, ka misionārā pieredze, viņaprāt, ir atvērusi viņa paša sirdi un prātu, lai sapratu, ka ir jāstrādā kopā, lai pasauli darītu labāku. Runājot par lielajiem mūsdienu izaicinājumiem, pāvests pauda pārliecību, ka ar šodien pieejamajām tehnoloģijām un ražošanas spējām būtu iespējams panākt, lai nevienam cilvēkam pasaulē nebūtu jācieš bads. Diemžēl, mēs labi zinām, ka bads pastāv un tas rada problēmas, arī vardarbību.

Vēlreiz atgriežoties pie mierīgas, draudzīgas sadzīvošanas temata, pāvests izmantoja svētā Augustīna teikto: “Ja vēlies mainīt pasauli, lai tā būtu labāka, tad tev ir jāsāk mainīt pašam sevi.” “Es ceru un lūdzos, lai arī katram no jums tas kalpotu par mācību, ko esat guvuši šajā laikā,” teica svētā Pētera pēctecis jaunajiem jūrniekiem. Viņš aicināja uzdot jautājumus: “Kā man kļūt labākam?” “Kādam man ir jābūt, lai veicinātu mieru?” “Kādam man ir jābūt, lai veicinātu taisnību, brālīgumu, sapratni un cieņu citam pret citu?”

Lai uz šiem jautājumiem atbildētu, Svētais tēvs rosināja teikt: “Es to daru tāpēc, ka ticu Dievam un Evaņģēlijiem. Es ticu, ka Jēzus Kristus to ir ļoti skaidri mācījis un Viņš visus mūs ir izglābis caur savām ciešanām uz krusta. Viņš aicina mūs atdarināt savu dzīvi un kalpot cits citam.”