Leons XIV paraksta dokumentu par izglītību
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Tā kā šogad aprit 60 gadi kopš iznākusi Vatikāna II koncila izglītības jautājumiem veltītā deklarācija Gravissimum Educationis, Svētais tēvs parakstīja apustulisko vēstuli Disegnare nuove mappe di speranza, ko latviski varētu tulkot kā “Iezīmēt jaunus cerības maršrutus” (red. tulkojums). Vēstule tika publicēta otrdien, 28. oktobrī. Parakstīšana notika pirms Svētās Mises un tika uzņemta ar aplausiem. Izglītības pasaules Jubileja ilgs līdz 1. novembrim.
“Dārgie brāļi un māsas,” homīlijā sacīja Leons XIV, “atrasties šajā vietā Jubilejas gadā ir dāvana, ko mēs nevaram uzskatīt par pašsaprotamu. Tas ir tāpēc, ka svētceļojums, lai šķērsotu Svētās durvis, atgādina mums, ka dzīve ir dzīva tikai tad, ja mēs atrodamies ceļā, ja spējam veikt “pārejas”, tas ir, ja spējam svinēt Lieldienas”. Pārdomājot par izglītības nozīmi, pāvests atgādināja: “Kad cilvēks nespēj redzēt tālāk par sevi, savu pieredzi, savām idejām un pārliecībām, saviem stereotipiem, tad viņš paliek ieslodzīts, paliek vergs, nespējot izveidot savu viedokli”.
Daudzas lietas savā dzīvē – būtiskās lietas – mēs saņemam no citiem. Tās nenāk no mums pašiem. Satikšanās ar otru ir žēlastība, kas ļauj mums iziet no sevis un ieraudzīt apvārsni. Tas notiek īpaši tad, kad savā dzīvē satiekam Kristu: tad mēs atveramies patiesībai, kas spēj izmainīt mūsu dzīvi, kas novērš mūsu uzmanību no mums pašiem un liek iziet no sevis. Pāvests norādīja, ka tas, kurš studē, paplašina savu redzesloku un savas perspektīvas, un atgūst skatienu, kas nekoncentrējas tikai uz leju, bet spēj skatīties uz augšu – uz Dievu, uz citiem, uz dzīves noslēpumu. Tā ir studenta, pētnieka, zinātnieka žēlastība: iegūt plašu skatījumu, kas spēj redzēt tālu, kas nevienkāršo jautājumus, kas nebaidās no jautājumiem, kas uzveic intelektuālo slinkumu un tādējādi uzvar arī garīgo apātiju.
Uzrunas turpinājumā Leons XIV atgādināja, ka ir svarīgi iemācīties redzēt kopainu, iegūt vienotu skatījumu, un to mums var iemācīt kristīgā pieredze. Šāds skatījums ir vajadzīgs šodienas un rītdienas Baznīcai. Studentiem un pasniedzējiem ir jāturpina intelektuālais darbs un patiesības meklējumi, nekad to neatraujot no dzīves. Tam, kas notiek universitāšu aulās, nav jāpaliek par abstraktiem intelektuāliem vingrinājumiem, bet jāspēj pārveidot dzīve, jāpalīdz padziļināt saites ar Kristu, labāk izprast Baznīcas noslēpumu, kļūt par drosmīgiem Evaņģēlija lieciniekiem mūsdienu sabiedrībā.
Homīlijas noslēgumā pāvests norādīja, ka izglītošana līdzinās Lūkasa evaņģēlijā aprakstītajam brīnumam par kādas saliektas sievietes izdziedināšanu (sal. Lk 13, 10-17). Izglītot nozīmē otru iztaisnot, nostādīt viņu uz kājām, palīdzēt viņam būt par sevi pašu, kļūt nobriedušam un iemācīties domāt kritiski. Pontifikālajām universitātēm jāturpina šis Jēzus žests. Jēzus atbrīvoja sievieti no nevarības, uzlika tai rokas, un viņa tūdaļ iztaisnojās. Runa ir par īstu mīlestības aktu. “Tātad tas, ko mēs saņemam, meklējot patiesību un nododoties studijām, palīdz mums atklāt, ka mēs neesam radības, kas nejauši iemestas šajā pasaulē, bet piederam kādam, kas mūs mīl un kam ir mīlestības plāns attiecībā uz mūsu dzīvi,” sacīja Leons XIV.
