Leons XIV FAO: izmantot badu kā kara ieroci ir noziegums
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Vēršoties pie diplomātiskā korpusa un FAO darbiniekiem, Romas bīskaps aicināja pasaules sabiedrību rīkoties izlēmīgi un konkrēti, lai pasaulē nevienam netrūktu nepieciešamās pārtikas. Astoņdesmit gadu laikā FAO ir kļuvusi par starptautiskās sadarbības simbolu cīņā pret badu, taču problēma joprojām ir dramatiska un atkal liek mūsdienu pasaulei saskarties ar kritiskiem jautājumiem: šodien vairāk nekā 673 miljoni cilvēku iet gulēt izsalkuši, bet 2,3 miljardiem, kas attiecas uz pieeju pārtikai, trūkst drošības. Tie nav vienkārši skaitļi: aiz katra no tiem slēpjas izpostīta dzīve, neaizsargāta kopiena, bērni, kas cieš no nepietiekama uztura.
Pāvests atgādināja, ka pašreizējo karu un konfliktu laikā atkal ir parādījusies prakse izmantot pārtiku kā ieroci: tur, kur būtu jārūpējas par ikdienas maizi, tās trūkumu izmanto, lai sodītu un pakļautu. Tādējādi sabrūk visa FAO astoņdesmit gadu ilgā darbība, kuras mērķis ir palīdzēt cilvēcei apzināties, ka pieeja pārtikai ir katra cilvēka pamattiesības, un modināt viņā atbildības sajūtu. Pāvests ar rūgtumu atzīmēja, ka kādreiz pastāvošā vienprātība par to, ka piekļuves pārtikai bloķēšana un apzināta cilvēku mērdēšana badā ir kara noziegums, šodien ir kļuvusi vājāka.
„Tomēr badā mirstošo klusums ir kā kliedziens, kas spalgi atskan visu sirdsapziņās, lai gan tas bieži vien tiek ignorēts, apklusināts vai sagrozīts. Mēs nevaram šādi turpināt, jo bads nav cilvēka liktenis, bet gan viņa pazudināšana. Tāpēc stiprināsim savu entuziasmu, lai novērstu šo skandālu! Neapstāsimies, domājot, ka bads ir tikai problēma, kas jāatrisina. Tas ir kaut kas daudz vairāk. Tas ir kliedziens, kas paceļas debesīs un pieprasa ātru atbildi no katras valsts, katras starptautiskās organizācijas, katras reģionālās, vietējās vai privātās institūcijas. Smagajā cīņā pret badu neviens nedrīkst stāvēt malā. Tā ir visu cīņa.”
Svētais tēvs nosodīja šokējošo “pārtikušās” pasaules paradoksu, kur tiek izmests tonnām pārtikas, kamēr miljoni cilvēku to meklē atkritumu izgāztuvēs. Ir pienācis laiks izbeigt vienaldzību un īstenot vērtības, nevis tikai tās sludināt: ir jāgarantē pārtikas drošība, piekļuve resursiem, jānodrošina lauku teritoriju ilgtspējīga attīstība un vājāko aizsardzība.
Pāvests ar pateicību atgādināja šī gada Pasaules pārtikas dienas moto: “Roku rokā – labākas pārtikas kvalitātes un labākas nākotnes vārdā”. Sadarbība, kā viņš norādīja, ir izšķirīgs aicinājums rīkoties, nevis tikai skaists ideāls. Leons XIV īpaši izcēla sieviešu neaizstājamo lomu, jo tās pirmās pamanīja, ka trūkst maizes, un pirmās sēja cerību.
“Es vēlos pievērst šī starptautiskā foruma uzmanību daudzajiem cilvēkiem, kuriem nav pieejams dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamā medicīniskā palīdzība, atbilstošs mājoklis, pamatizglītība vai pienācīgs darbs”, teica pāvests. “Mums jādalās sāpēs ar tiem, kuri pārtiek tikai no izmisuma, asarām un nabadzības. Kā var aizmirst visus tos, kuri ir nolemti nāvei un ciešanām Ukrainā, Gazā, Haiti, Afganistānā, Mali, Centrālāfrikas Republikā, Jemenā un Dienvidsudānā?”
Pāvests uzsvēra, ka cīņa pret badu ir ne tikai ekonomiska rakstura, bet arī garīgs uzdevums: cilvēkam ir nepieciešama barība ne tikai ķermenim, bet arī dvēselei, viņam ir vajadzīga ticības, cerības un mīlestības maize.
Uzrunas noslēgumā Leons XIV apliecināja Svētā Krēsla pastāvīgo solidaritāti ar FAO un aicināja nenogurstoši strādāt miera un taisnīguma labā: katoļu Baznīca vienmēr ir gatava iet un kalpot visnabadzīgākajiem un visneaizsargātākajiem visā pasaulē.
