Pāvests atsevišķā audiencē pieņem horvātu svētceļniekus

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Jūsu skaitliski lielā un lūgšanu piepildītā klātbūtne ir daiļrunīga zīme, kas liecina par ticības vitalitāti jūsu tautā, kas gadsimtiem ilgi ir pratusi palikt nelokāmā kopībā ar Baznīcu un būt uzticīga apustuļa Pētera pēctecim,” turpināja Leons XIV. Viņš atzinās, ka par dziļa mierinājuma iemeslu kalpo tas, ka horvātu ticības saknes nav pārstājušas augt un ietiekušās pagātnē, bet tās turpina nest augļus arī šodien, pateicoties ģimeņu, draudžu kopienu un apvienību devumam. Svētais tēvs atzīmēja, ka tradīcija, ko horvāti ir saņēmuši no saviem tēviem, ir dārgums, ko viņi rūpīgi glabā un ir aicināti nemitīgi atjaunot, paliekot vienmēr atvērtiem pret to, uz ko iedvesmo Svētais Gars.

 “Pateicos jums no sirds par šo uzticību, kas izpaužas ikdienas konkrētībā,” teica pāvests. “Labi zinu, ka daudzi no jums atrodaties dažādās pasaules vietās, tālu no Dzimtenes, darba, studiju un citu iemeslu dēļ. Taču, lai kur jūs būtu, palieciet vienoti ar savām kristīgajām saknēm un sniedziet liecību par tautu, kura mīl Kristu un Viņa Baznīcu.”

Pāvests iedrošināja horvātus vienmēr neatlaidīgi, uzticīgi un paklausīgi raudzīties uz Jēzu, Labo Ganu, ceļvedi un pavadoni. “Neaizmirstiet, ka ticība aug un stiprinās tad, kad tajā dalāmies,” aicināja Svētais tēvs, “tāpēc, ar prieku nododiet saviem bērniem un jaunajām paaudzēm kristīgās vērtības, kas ir caurvijušas jūsu ilgo vēsturi un kultūru. Šādā veidā turpināsiet būt par miera, labestības un cerības ieraugu pasaulē, ko plosa vardarbība un kari, kurus arī jūs pazīstat no savas vēstures.”

Tikšanās noslēgumā pāvests svētīja horvātu svētceļniekus, pirms tam novēlot Kunga un Jaunavas Marijas – Horvātijas debesīgās aizbildnes, svētību.